Infrastruktūras tarifu palielināšana nozīmē, ka arī pārvadājumi Latvijas virzienā kļūs dārgāki. Neskatoties uz to, ka Ventspils naftas termināls (VNT) ir konkurētspējīgs tirgū, tirdzniecības uzņēmums, kurš ir ieinteresēts veikt kravas pārvadājumus no Baltkrievijas vai Krievijas, noteikti skatīsies uz tarifa cenām. «Un šajā gadījumā mēs neesam konkurētspējīgākie,» situāciju saistībā ar Latvijas Dzelzceļa (LDz) ieceri paaugstināt dzelzceļa tarifa plānus skaidro VNT ģenerāldirektors Larss Panclafs (Lars Pantzlaff).
Nevienam nevajadzētu rasties «apetītei» uz cenu pieaugumu, vērtējot pašreizējo situāciju loģistikas nozarē [kravu kritumu, sankcijas, Krievijas pozīciju un plānus], jo biznesa tirgū Latvija šobrīd nav izdevīgākajā pozīcijā, atzīmē Panclafs. Neskatoties uz to, pēc viņa novērojumiem, pat šis arguments nav pamudinājis dzelzceļa pārvadājumu sfērās pārstāvjus mainīt savu nostāju un iestāties pret tarifa cenu paaugstinājumu.
Par to, kā LDz iecere paaugstināt tarifa plānus ietekmēs VNT, Panclafs uzsver, ka kravu pārvadājumu apjoms jau ir krietni krities un, ja salīdzina Baltijas valstis, tad Latvija pašlaik atrodas visneizdevīgākajā situācijā.
Viņš piebilst, ka Krievija pēdējo gadu laikā ieguldījusi arī ievērojamus līdzekļus savās ostās un infrastruktūrā, un izskatās, ka šobrīd tā grib, lai šie līdzekļi tiktu atpelnīti. «Latvijai sacensties ar Krievijas ostām būs ļoti sarežģīti; un, tiklīdz būs papildu iejaukšanās politiskā līmenī, piemēram, jaunu sankciju veidolā, situācija tikai saasināsies.» Viņš norāda, ka pārvādājumu kritums noteikti ir radies arīdzan dažādo sankciju dēļ, kas viennozīmīgi ir pārbaudījums Latvijas – Krievijas sadarbībai un uzņēmējdarbības tālākai veicināšanai.
Pēc Panclafa domām, viena no problēmām, kas kavē Latvijas tranzīta nozari un tās attīstību, ir tajā, ka netiek veidotas plašākas un ciešākas diskusijas ar Latvijas valdību un nozaru pārstāvjiem. Proti, sarunas, kurās tiek runāts par kopēju sadarbošanos nevis sava uzņēmuma optimizāciju. «Nav labi, ja vienības, kas veido loģistikas ķēdi, strādā individuāli. Lai nākotnē veidotos konkurētspējīgs un pievilcīgs tirgus, ir jāskatās plašāk. Darbojoties kopā un saskaņojot darbības, ir lielāka iespēja rast risinājumu tranzīta nozares attīstībai. Šajā ziņā mēs arī atpaliekam no kaimiņvalstīm,» piebilsts Panclafs.
Atbildot uz jautājumu – ja pārvadājamās naftas apjoms kritīsies turpmāk, vai VNT domā pārdot uzņēmumu – Panclafs atbild, ka uzņēmuma pārdošana nav pat apsvērta, piebilstot, ka arī akcionāri ir šeit, lai paliktu. Viņš gan uzsver, ka uzņēmuma mērķis ir saglabāt stabilitāti un pārvadājamās naftas un naftas produktu apjomam neļaut kristies zemāk, bet gan panākt, lai tas atkal pieaug. Pērn naftas un to produktu pārvadājamais apjoms sarucis līdz 7 miljoniem tonnu. Ja šāda situācija turpināsies, VNT būs grūti, atzīst Panclafs.
Vienlaikus viņš piebilst: «Es noteikti nedomāju, ka Latvijā varētu palikt bez biznesa. Proti, esmu šeit, lai vadītu biznesu ne tikai tagad, bet arī nākotnē. Es neatrodos Latvijā tādēļ, ka esmu izmisis.» Panclafs norāda, ka, nenoliedzami, esošā situācija jau tagad ir izaicinoša, tomēr viņš uzsver, ka nav it ne mazākās vajadzības pārdot VNT.
«Ja esi pietiekami gudrs un saproti, kā tranzīta bizness strādā, kā tirdzniecības uzņēmumi strādā, šajā reģionā ir iespējas atrast alternatīvas. Proti, standarta produktiem vairāk piemeklēt produktus, kas ir augstākā cenā tirdzniecībā, kā arī nepaļauties tikai uz Krievijas kravām. Modelis, kādā mēs tagad strādājam un kādā varētu strādāt nākotnē, bez šaubām, varētu mainīties.
Runājot par elektrifikācijas projektu, Panclafs atzīmē, ka VNT tas tiešā veidā neietekmēs, jo Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas plāni pagaidām neskar posmu no Rīgas līdz Ventspilij. Vienlaikus viņam kā uzņēmējam rodas jautājums valdībai, kas par šo projektu maksās. «Projekta izmaksas, bez šaubām, ir ļoti augstas – šai ieguldītajai naudai no kaut kurienes jābūt atgrieztai.» Viņš norāda, ka tādējādi ir svarīgi, lai šīs izmaksas vēlāk netiktu segtas ar tarifu paaugstinājumiem. «Valdībā šis jautājums joprojām nav līdz galam atbildēts,» atzīmē VNT.
Viņš norāda, ka esošajā situācijā valdības uzņēmumiem vajadzētu uz projektu skatīties ilgtermiņā, proti, kā viņi redz tālāku biznesa attīstību. «Personīgi, es neuzskatu, ka Latvijai pašlaik tā [dzezceļa elektrifikācija] ir pati svarīgākā lieta.» Viņš gan ironiski piebilst: «Bet ko tad es, es jau neiedomāšos sevi dzelzceļa kompānijas investora vai vadītāja lomā. Man tikai šķiet, ka tranzītā un loģistikā ir svarīgākas lietas, ko pilnveidot, gādājot par to, lai visa loģistikas nozare Latvijā ir konkurētspējīga gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.»
Ref:224.103.103.
