Ventspils brīvostas pārvalde turpina izteikt maldinošus un uz faktisku informāciju nebalstītus apgalvojumus par SIA Ventspils nafta termināls (VNT) kravu pārkraušanas spējām, portālam BNN norāda uzņēmumā.
«Termināļa darbspējas novērtējums, ņemot vērā tikai faktiskos pārkraušanas apjomus ir ne tikai nepareizs, bet arī maldinošs. Pārkraušanas apjoms ir tikai viens no daudziem kritērijiem termināļa darbības vērtēšanā. Papildus termināļa pilna potenciāla sasniegšanu sekmē arī tādi galvenie rādītāji kā uzglabāšanas pakalpojumu kvalitāte, tirgus apstākļi, darbinieku kompetence, rentabla kravu transportēšana uz termināli, ostas darbības rezultāti, tiesiskais regulējums, kā arī uzņēmējdarbībai draudzīga vide. Diemžēl uzņēmējdarbības stāvokli Ventspilī īpaši raksturo nepastāvīgs un neparedzams tiesiskais regulējums un naidīga uzņēmējdarbības vide,» esošo situāciju komentē VNT ģenerāldirektors Larss Panclafs (Lars Pantzlaff).
VNT gadu gaitā ir spējis uzrādīt stabilus uzņēmuma darbības rādītājus attiecībā uz kravu apgrozījumiem, kā arī attiecībā uz pārkraušanas darbības augstu drošības un kvalitātes līmeni, kā arī finanšu datiem, ieskaitot nodokļu maksājumus. VNT ir pierādījis savu reputāciju kā labs darba devējs, un klienti atzinīgi novērtē termināļa darbības kvalitāti, uzsver uzņēmumā.
Ventspils brīvostas pārvaldes apgalvojums, ka VNT izmanto tikai 25 procentus no termināļa kapacitātes ir faktiski nepareizs. Vēl maldinošāks ir Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja 14.septembrī izteiktais apgalvojums, ka kopš termināli vada ārzemju investori, pārkraušanas apjomi kritušies. Dokumenti ar faktiskiem datiem pierāda, ka desmitgadē pirms 2006.gada, kad notika VNT īpašnieku maiņa, vidējie gada pārkraušanas apmēri bija ievērojami zemāki nekā visos turpmākajos gados.
Lai gan līdz šim naidīgais uzņēmējdarbības un investoru klimats Ventspilī kavē uzņēmējdarbības attīstību, VNT vairākkārt norādījis pašvaldības un valsts iestādēm, kā arī Ventspils brīvostas pārvaldei, ka pastāv ievērojamas potenciālās iespējas stabilizēt vai palielināt kravu plūsmu uz Ventspils ostu. Taču to var panākt tikai tādā gadījumā, ja ne tikai Ventspils pašvaldība un Ventspils brīvostas pārvalde, bet arī valsts sāks ieņemt aktīvāku un atbalstošāku lomu uzņēmuma darbības un attīstības atbalstīšanā. Tas attiecināms uz VNT plānoto tvaiku savākšanas iekārtas (TSI) projektu, kā arī uz jebkuru citu ar attīstību saistītu darbību, informē uzņēmums.
TSI uzstādīšanas rezultātā VNT plāno palielināt produktu klāstu, kas rezultātā dotu jaunu kravu plūsmu VNT, tādējādi dodot labumu arī Ventspils ostai, Ventspils pilsētai un Latvijas valstij kopumā. Pilsētas amatpersonas ar nodomu vai dezinformācijas dēļ kļūdaini izsaka bažas par šiem jaunajiem produktiem, lai gan to pārkraušana plānota vienīgi saistībā ar TSI izmantošanu. Pie tam, citi uzņēmumi Ventspils brīvostā jau veic darbu ar līdzīgiem produktiem.
VNT norāda, ka būtu pateicīgs, ja tā vietā, lai skaidrotu ostas sliktos darbības rezultātus, Ventspils pilsētas dome un Ventspils brīvostas pārvalde koncentrētu savus vadības resursus un enerģiju uz VNT atbalstīšanu, lai tam būtu iespēja realizēt savu potenciālu, sekmējot gan ostas darbības rezultātus, gan vietējo un valsts ekonomiku.
VNT nodrošina tranzīta pakalpojumus – naftas un naftas produktu pieņemšanu no cauruļvadiem, dzelzceļa vagonu cisternām un no tankkuģiem, to uzglabāšanu un pārkraušanu. VNT ir tehnoloģiski modernākais un lielākais naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums Baltijā ar kopējo rezervuāru parka ietilpību 1,2 miljoni kubikmetru. 51% VNT pieder AS Ventspils nafta.
Ref: 102.000.102.13550