Aizvadītajā nedēļā Eiropas parlamentā notika pasākums, ko rīkoja Latvijas deputāte Tatjana Ždanoka, lai it kā pieminētu Odesas traģēdiju, kad masu nekārtībās arodbiedrības namā gāja bojā vairāk nekā 40 cilvēku. Tāpat kā iepriekš deputāte bija saaicinājusi Odesas krievvalodīgos aktīvistus un Kremlim lojālos rietumu žurnālistus, lai radītu iespaidu, ka Rietumi Eiropā nosoda Ukrainu.
2014.gadā Ždanoka jau organizēja pasākumu, kurā centās vainu par cilvēku bojāeju novelt uz ukraiņu varasiestādēm. Taču uz pasākumu ieradās ukraiņu delegācija, kas pieķēra Ždanokas sabiedrotos patiesības sagrozīšanā. Šogad Ždanoka bija piesardzīgāka un par savu pasākumu izziņoja pēdējā brīdī. Ukraiņi neieradās, toties piepulcējās kolēģi, Igaunijas pārstāve Jana Tooma un kolēģis no Saskaņas Andrejs Mamikins, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.
Pasākums sākās ar nelielu kinoseansu, rādot žurnālista Ulrika Heidena filmu par Odesu. Filmā krievvalodīgo aktīvisti apsūdz ukraiņus fašismā. Režisors Heidens arī atzīst, ka nav centies runāt ar ukraiņu pusi, viņam pieticis ar to, ko stāstījuši antimaidanieši.
Ždanoka žurnālistu Haidenu stāda priekšā kā vācu pētnieku. Tomēr par tādu viņu var dēvēt visai nosacīti, jo kopš 1992.gada Heidens strādā Maskavā. Ždanokas pasākumā žurnālists žēlojās, ka nopietni vācu mediju viņu neņem par pilnu un nav ieradušies uz filmas prezentāciju Berlīnē.
«Parādīju kinoteātrī Berlīnē, filma bija trīs valodās krievu, vācu, grieķu, tagad tai ir 150 skatījumi. Krievu prese ļoti labi reaģēja, es sniedzu interviju lielām, lielām avīzēm, Moskovskij Komsomoļec, Komsomoļskaja Pravda, bet diemžēl, diemžēl, diemžēl mana dzimtā Vācija … un visi ielūgumi, kurus es aizsūtīju – Spiegel, ARD, cilvēki neatbrauca uz mūsu prezentāciju,» atzinis Haidens.
Tad Ždanoka deva vārdu beļģu komunistam, žurnālistam Mišelam Kolonam. Viņš atbalsta teoriju, ka ukraiņu nacisti ir sazvērējušies amerikāņu un ebreju imperiālistu vārdā pret Krieviju. Līdzīgi nacisma iedīgļi pēc beļģa domām, esot arī Baltijas valstīs. «Mēs rietumu medijos tagad novērojam permanentu Vladimira Putina politikas demonizāciju. Jums var būt par viņu savs viedoklis, jūs varat piekrist vai nepiekrist viņa ekonomiskajai vai sociālajai politikai, bet starptautiskās likumības jautājumā kurš respektē ANO hartu, kurš pārkāpj likumus? Krievija respektē likumus, bet ASV un Eiropa tos pārkāpj,» izteicies Kolons.
Interesanta šajā Doņeckas seperātista atbalstītāju, Amerikas nicinātāju un Vladimira Putina slavinātāju pasākumā bija deputāta Andreja Mamikina klātbūtne. Mamikins vēl pirms gada Ukrainas TV stacijai Radio Svoboda Ždanoku bija tēlaini pielīdzinājis Gebelsam. «Gebelsa kungam bija taisnība tajā ziņā, ka viņa propaganda ir dzīva un šad tad strādā. Bet ticiet man, Eiroparlamentā ir 761 deputāts. Un katram no viņiem ir savs redzes viedoklis, kas stipri atšķiras no Ždanokas kundzes redzesviedokļa. Es arī it kā esmu krievu cilvēks. Krievu valoda ir mana dzimtā. Es dzīvoju Latvijas Republikā, es pārstāvu šeit Latviju, es neuzskatu un mani ir grūti nosaukt par Putina propagandas adeptu, par cilvēku, kas to īsteno. Un ticiet man, Ukrainas Eiropas integrācijas atbalstītāju šajā parlamentā ir daudz vairāk nekā pretinieku,» pērn izteicās Mamikins.
«Es palieku Ukrainas pusē. Par Ukrainas tautu. Es biju tas, kas balsoja par asociatīvo līgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu un tā tālāk. Un principā man vienalga tai gadījumā, ar ko sadarboties, ja runa ir par taisnību. Par atbildi uz jautājumu, kāpēc gājuši bojā cilvēki Odesas arodbiedrību namā – man vienalga, kas piedāvā man šo taisnību meklēt, man vienalga, kas man piedāvā šo palīdzību. Ja sakrīt principi, kāpēc nevaram sadarboties tai skaitā ar Tatjanu Ždanoku,» tagad norādījis Mamikins.
Iespējams, ka atbilde Mamikina nostājas maiņa meklējama pie cilvēka, kurš sēdēja pie sanāksmes galda, bet neuzstājās. Gan pirms, gan pēc sanāksmes viņš daudz laika pavadīja sarunās ar Mamikinu un Ždanoku. Antons Iļjins 11 gadus bijis Krievijas Pareizticīgo baznīcas pārstāvis Eiropas Savienībā. Taču pēdējo gadu laikā viņam ir jauns amats. Viņš ir Krievijas fonda Krievu pasaule jeb Russkij Mir pārstāvis Eiropā. Iļjins ir arī Krievijas domes deputāta, fonda Russkij Mir valdes priekšsēdētāja Vjačeslava Ņikonova padomnieks.
Ukrainas varasiestādes Russkij Mir uzskata par vienu no finansiāli ietekmīgākajiem Kremļa instrumentiem, lai slepus veicinātu separātismu un Ukrainas nomelnošanas kampaņas ārvalstīs. «Viņi visu sāka vai nu caur partejiskajām struktūrām, vai arī cauri tā saucamajām neatkarīgajām struktūrām. Bet nu šīs struktūras vienmēr ir vai nu saistītas ar Krievijas valdību vai arī ar prokrieviskajām partijām vai arī ar Krievijas MIL. Pareizticīgo baznīca, tā ir vēl viens no elementiem, ko viņi aktīvi izmanto,» komentē Ukrainas informācijas politikas ministra vietniece Tatjana Popova.
Uz nelielā Eiroparlamenta telpā rīkoto Ždanokas pasākumu bija ieradušās visas trīs lielākās Krievijas televīzijas kompānijas. Neilgi pirms savas nāves Krievijas opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs izteicās, ka Krievijas televīziju ziņu raidījumi ir kā iesaukšanas punkti tiem vienkāršajiem krieviem, kas būtu gatavi pakarot.
Ždanokas un Mamikina sadarbība neaprobežojas tikai ar Odesas notikumu vienpusēju atspoguļojumu. Abi ir metušies aizstāvēt arī Latvijas iedzīvotāju Maksimu Koptelovu. Viņu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa notiesāja par aicinājumu Latviju pievienot Krievijai. Ždanoka Krievijas televīzijās stāsta par to, kā Koptelovu latvieši apspiež. Mamikins ir gājis soli tālāk un pierunājis Eiropas Sociālistu frakcijas vadītāja vietnieku Knutu Flenkenšteinu parakstīt paziņojumu, ka Latvija apspiež Koptelova vārda brīvību.
Ref: 102.000.102.12628