Laikā, kad inflācija pasaulē ir zema, cenas zeltam un sudrabam ievērojami pieaugušas. Tas varētu nozīmēt, ka cilvēki vairs neuzticas valūtai, ziņo Dallasnews.
Zelta cenas kāpums dārgmetālu tirgū sasniedzis rekordu – 1 300 ASV dolāru (685.1 latu) par unci -, bet sudraba cenu rallijs ir vēl iespaidīgāks. Šī gada laikā zelta cena pieauga par 18%, un sudraba par 24%. Akciju tirgus savukārt pieaudzis tikai par 2%.
Pieredze liecina, ka investori pievēršas zeltam un sudrabam brīžos, kad notiek krasas ekonomiskās un politiskās pārmaiņas, un pēdējo gadu laikā pārmaiņu bijis ļoti daudz. Šādi laikraksts skaidro šā brīža tendences.
Pārsteigumu gan varētu radīt tas, ka dārgmetāla cenas joprojām turpina augt pat tad, kad inflācijas draudi, vismaz tuvākajā laikā, mazinājušies. Zelts un sudrabs ir lielisks «glābšanas riņķis», lai pasargātos no inflācijas. Ieguldot dārgmetālos, liela sabiedrības daļa jūtas drošāk. Īpaši tad, kad inflācija visā pasaulē, neskaitot pārtikas un enerģijas sektorus, sasniegusi ļoti zemus rādītājus.
Dārgmetāli nav tik liels aizsarglīdzeklis pret pašu inflāciju, kā drīzāk aizsarglīdzeklis pret finansiālo stresu. Nav svarīgi, kas ir stresa izraisītājs – inflācija, deflācija vai valūtas devalvācija, uzskata Van Eck International Gold fonda portfeļu menedžeris Džo Fosters (Joe Foster).
«Viss atgriežas atpakaļ pie cilvēces vēstures saknēm,» tā Fosters. «Zelts un sudrabs ir audiāls valūtas veids. Viņi vienmēr ir pastāvējuši.» To cenu kāpums saistīts ar faktu, ka cilvēki zaudē ticību valūtai – dolāram, eiro, jēnai utt. Valūtas vērtība kritusies, un investori veic ļoti loģisku soli – iepērk dārgmetālu.
«Visas lielās valūtas, ieskaitot ASV dolāru, ir ievērojami pārslogotas masveida valstu budžeta deficīta dēļ,» sacījis Fosters. «Jo vairāk naudas «pumpē» ekonomikā, pamatā drukājot jaunas banknotes, jo nevērtīgāka paliek valūta.»