2011. gadā preču un pakalpojumu cenas varētu mainīties 2-2,5% robežās, milzu lēcieni nav gaidāmi, atzīst Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja Aija Žīgure.
«Mēs piekrītam prognozēm, ka gada laikā preču un pakalpojumu cenas varētu mainīties vidēji 2-2,5% robežās. Neceram, ka būs daudz tirgotāju, kas spēs ar savu peļņas daļu absorbēt cenu paaugstinājumu, kas ir saistīts ar nodokļu paaugstinājumu. Spriest par to šobrīd ir pagrūti – daļa noteikti spēs, bet visu apjomu noteikti nebūs iespējams paņemt. Tā kā ļoti iespējams, ka febrūārī šis līmenis tiks sasniegts,» pastāstīja Žīgure, piebilstot, ka prognozēt ir grūti, jo esam atkarīgi no citu valstu cenu līmeņa.
Vērtējot to, ka Igaunijā gada laikā patēriņa cenas pieauga par 5,7%, bet vidējais cenu pieaugums bija 3%, Žīgure atzina, ka Latvijā tādu cenu lēcienu gaidīt nav pamata. «Cenu līmenis mums jau ir pietiekami augsts un Baltijas valstu ekonomiskie sakari ir ļoti cieši – mēs nevaram uzcelt kaut ko nesamērīgi augstu, jo tad iedzīvotāji vienkārši iepirksies citur. Mārketings ir ļoti smalka drēbe, un tirgotāju galvenais uzdevums ir nopelnīt, tā kā nav jēgas sacelt tādas cenas, par ko nevar pārdot. Ja mūsu cenu līmenis būs ievērojami augstāks par Igauniju, tad mēs vienkārši dosimies tur pirkt, jo Igauņiem nebūs visu laiku 5% – būs lēciens un atmetīs atpakaļ. Es nedomāju, ka mums būs milzu lēcieni, mums jau ar 2,5% pietiks. Tagad jau tas līmenis ir augsts,» viņa klāstīja.
Atskatoties uz 2010. gadu, Žīgure norādīja, ka tas bija raksturīgs ar inflācijas atgriešanos, pēc 11 mēnešu perioda, kad mums bija deflācija. Vidējais cenu līmenis šobrīd atrodās 2009. gada jūlija līmenī, vēl nav sasniedzis augstāko līmeni, kurš ir bijis 2009. gada martā, bet jau strauji tuvojamies tam. Ja analizē atsevišķi par produktiem patēriņa grupā, cenu dinamika ir dažāda, atsevišķu preču un pakalpojumu cenas turpināja samazināties.
«Joprojām ir labs laiks auto iegādei, ja ir par ko iegādāties, jo pašlaik jau pazemināšanās laiks ir aiz muguras un cenas sāk stabilizēties. Jau pat nedaudz pieaugt,» klāstīja Žīgure.
2010. gada patēriņa cenu dinamikas tendences Baltijas valstīs bija līdzīgas. Visām valstīm 2009. un 2010. gadā bija negatīvas inflācijas periods. Visīsākais deflācijas periods bija Lietuvā, bet visgarākais – Latvijā. Igaunijā ātrāk par pārējām valstīm tika reģistrēta pozitīva inflācija – kopš 2010. gada marta, savukārt Latvijā negatīvās inflācijas periods beidzās septembrī. Gada laikā patēriņa cenas Igaunijā pieauga par 5,7%, bet gada vidējais cenu pieaugums bija 3,0%. «Mūsu cenu pieauguma līmenis ir zemākais starp Baltijas valstīm,» uzsvēra CSP vadītāja.
Latvijai atbilstošais Mārstrihtas kritērija rādītājs 2010. gada novembrī bija – 1,5%, bet decembrī -1,2%.
BNN jau ziņoja, ka patēriņa cenas 2010. gadā pieaugušas par 2,5%, tai skaitā precēm cenas pieauga par 4,3%, bet pakalpojumiem – samazinājās par 2,1%. Savukārt 2009. gadā patēriņa cenas samazinājās par 1,2%.
—