«Svarīgi nodrošināt, lai mēs zinātu, kādas izcelsmes nauda ieplūst Latvijā vai citur Eiropas Savienībā (ES) un kādi potenciāli saistīti riski pavada šo naudu,» komentējot ceturtdien, 14.februārī, Eiropas Parlamenta (EP) izrādīto atbalstu ES līmeņa mehānisma izveidei ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) izvērtēšana, teica EP deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Jaunos noteikumus, par kuriem jau iepriekš bija panākta provizoriska vienošanās ar ES valstu ministriem, Parlaments apstiprināja ar 500 balsīm pret 49, atturoties 56 deputātiem. Ar balsojumu izveidota pirmā ES mēroga sistēma, kas atbalstīs valstu veikto ĀTI izvērtēšanu nolūkā garantēt drošību un sabiedrisko kārtību.
Kā norāda virzītāji, jaunais mehānisms ļaus labāk pasargāt tādas nozares kā ūdensapgāde, enerģētika, veselības aprūpe, transports, komunikāciju tehnoloģijas, ar mākslīgo intelektu saistītas aktivitātes, robotika un citas.
EP deputāti sarunās ar dalībvalstu ministriem panāca sadarbības mehānisma nostiprināšanu. Tā ietvaros ES valstis varēs sniegt viedokli par citās dalībvalstīs veiktiem ārvalstu ieguldījumiem. Eiropas Komisija varēs lūgt papildu informāciju un sniegt atzinumu valstij, kurā plānotas investīcijas. Galīgais lēmums būs jāpieņem valstij pašai.
«Eiropas Komisijas sākotnējā definīcija ārvalstu tiešajam investoram bija pārāk šaura un, ja likumdošana tiktu pieņemta attiecīgajā redakcijā, nozīmētu, ka, piemēram, krievu investori var slēpties aiz Kiprā vai Maltā reģistrētām kompānijām vai, ka ar trešajām valstīm netieši saistīta nauda ir ārpus uzraudzības. Šo izdevās izlabot, kas cita starpā Latvijai ir īpaši svarīgi. Kā pierāda mūsu valsts piemērs, liels apjoms investīciju oficiāli nāk nevis no trešajām valstīm, bet no ES dalībvalstīm, daudzas no kurām nevalstiskās organizācijas nereti ierindo starp tā saucamajām nodokļu oāzēm. Tā 2017.gada statistika runā pati par sevi: investori no Nīderlandes nodrošinājuši visapjomīgākās investīcijas, kamēr nauda no Kipras un Luksemburgas ierindojas attiecīgi 3. un 4.vietā. Nesenie notikumi ar Latvijas uzņēmumiem apstiprina un pastiprina piesardzību un bažas,» norāda Zīle.
Tāpat arī izdevās paplašināt definīciju par to, kuras ārvalstu tiešās investīcijas tiek pakļautas izvērtēšanai. Deputāti nobalsoja par to, ka arī tādas investīcijas, kas nonāk dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, var tikt pakļautas skrīnēšanai.
«Šīs definīcijas paplašinājums ir svarīgs, ja cita starpā ņem vērā trešo valstu aktivitātes dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos. Ja skatās uz gāzes vadu Nord Stream 2, Krievija nereti apelē pie tā, ka ES likumdošanai nevajadzētu attiekties uz šo projektu, jo, redz, tas nešķērsojot dalībvalstu teritorijas. Šis ir absurdi un mēs nevaram pieļaut, ka šādu skaidrojumu ārvalstu investori vai pašas dalībvalstis izmanto arī turpmāk,» atzīmē Zīle.
Paredzams, ka ES Padome vienošanos apstiprinās 5.martā. Regula stāsies spēkā 18 mēnešus pēc publicēšanas ES Oficiālajā vēstnesī.
Pēdējo 20 gadu laikā ĀTI struktūra ES ir ievērojami mainījusies, vairāk ieguldījumu nākot no jaunajām tirgus ekonomikām. Ķīnas ieguldījumi ir auguši seškārt, Brazīlijas – desmitkārt, bet investīcijas no Krievijas ir dubultojušās. Pēdējā laikā šādi ieguldījumi tiek veikti augsto tehnoloģiju nozarēs, turklāt bieži tos veic tieši vai netieši ar valsti saistīti uzņēmumi. Pašlaik tikai 14 ES valstīs (starp tām arī Latvijā) ir ĀTI izvērtēšanas mehānismi, kas cits no cita ievērojami atšķiras. ĀTI ir pārrobežu ietekme, un ES mēroga noteikumi šo apstākli ļaus ņemt vērā.