Notikušais Eiropas Parlamenta (EP) balsojums par Žana Kloda Junkera iecelšanu Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā ir nevis «demokrātijas triumfs» un «pilsoņu gribas izpausme», kā to mēģina pasniegt viņa atbalstītāji, bet drīzāk «sēru diena Eiropas demokrātijai», uzskata EP deputāts Roberts Zīle.
«Pēc būtības jau nekas nav mainījies, salīdzinot ar, piemēram, iepriekšējā EK prezidenta Žozē Manuela Barrozu ievēlēšanu,» norāda Zīle. «Politiski ir diezgan loģiski, ka par EK prezidentu kļūst Eiropas Tautas partijas (EPP), kas ir lielākā Eiropas Parlamenta politiskā grupa, izvirzītais kandidāts. Taču, slikti, ka šoreiz tas notiek zem demokrātijas un pilsoņu gribas lozungiem, lai gan nekādas demokrātijas šeit nav. Drīzāk tā ir sēru diena Eiropas demokrātijai, jo šoreiz zem visa procesa slēpjas pārāk daudz politisko aizkulišu darījumu.»
«Eiropas Komisijas prezidents būs vīrietis un Tautas partijas pārstāvis, Augstā pārstāve ārlietās – sieviete un sociāldemokrāte. Pateicoties lielvalstu «darījumam», kura viens no spēlētājiem bija vēlētāju neapstiprinātais Itālijas premjers Mateo Renci, Itālijas ārlietu ministre sociāldemokrāte Federika Mogerini tika izvirzīta Augstās pārstāves ārlietās amatam, neskatoties uz savu īso laiku ārlietu ministres amatā, nepietiekamo iepriekšējo pieredzi un savādo izvēli doties pirmajā Itālijas ES prezidentūras ārlietu vizītē uz Maskavu. Un, pat ja Mogerini nekļūs par ES ārlietu vadītāju un viņas vietā tiks ievēlēta Bulgārijas un EPP pārstāve Kristalīna Georgijeva, tad visa «darījuma» iekšējā loģika paredz, ka ES Padomes prezidenta amats vairs nekādā gadījuma nepienāksies nedz sievietei, nedz politiķim no Austrumeiropas, nedz EPP pārstāvim,» skaidro Zīle.
Junkera izvirzīšana EK prezidenta amatam ir pirmā reize, kad kandidāts tiek atlasīts tā dēvētās «Spitzenkandidat» procedūras ceļā, izvirzot Eiropas Parlamenta lielākās politiskās grupas – šajā gadījumā EPP – nominēto pretendentu. Zīle gan uzskata, ka šī procedūra nebūt nav labāka par kandidāta izraudzīšanu ES dalībvalstu vadītāju samitā, kurā visi dalībnieki pārstāv demokrātiski ievēlētas nacionālās valdības.
«Grupu līderi, kuras atbalsta Junkeru, saka, ka «šī nu beidzot ir īsta demokrātijas uzvara», bet Junkers nemaz nestartēja vēlēšanās. Latvijā vēlēšanās uzvarēja Vienotība, bet tie cilvēki Latvijā, kas balsoja par Vienotību, nebalsoja par Junkeru! Līdz ar to apgalvot, ka visi, kas balsoja par EPP partijām savās dalībvalstīs, balsoja arī par Junkeru, ir tīrie meli. Junkers pats tiešā veidā nestartēja vēlēšanās, bet viņš apgalvo, ka visi, kas, piemēram, Latvijā balsoja par Vienotību, īstenībā ir balsojušu par viņu. Man tas nav pieņemami,» uzsver Zīle.
BNN jau vēstīja, ka par Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdien, 15.jūlijā, ievēlēja bijušo Luksemburgas premjerministru un Eiropas Tautas partijas (ETP) izvirzīto kandidātu Žanu Klodu Junkeru.
Par Junkera kandidatūru balsoja 422, bet pret – 250 likumdevēji.
Lai iegūtu EK priekšsēdētāja amatu, Junkeram bija jāsaņem vismaz 376 balsis.
Iepriekš Junkers, cenšoties sev par labu pārliecināt EP deputātus, sacīja, ka Eiropai vajadzētu sevi mazāk noslogot ar ideoloģiskām debatēm, bet vairāk koncentrēties uz izaugsmes atjaunošanu, izpelnīdamies gan aplausus, gan svilpienus.
Kā vēsta diplomāti, par Junkera kandidatūru nobalsoja 26 valstu līderi, bet divas valstis – Lielbritānija un Ungārija – balsoja pret.
59 gadus vecais Junkers ir ES politikas veterāns, un, vadīdams Luksemburgas valdību 18 gadus, kļuvis par visilgāk amatā bijušo dalībvalstu premjeru. Līdztekus viņš bijis pirmais eirozonas finanšu ministru sanāksmes jeb tā dēvētās Eirogrupas priekšsēdētājs.
Ref: 102.000.102.7703
Es tā arī nesapratu- kurš kuru no siles nost pagrūda ? Kurš te tagad ir tas apbižotais ? Eiropā nav nekādas demokrātijas VISPĀR ! Nauda, centralizēta vadība, ekonomikas plānošana- viss kopējs: vistīrākā PSRS.
Man vispār nav saprotama šī Eiroparlamenta būšana. Kāda no viņa ir jēga.
Tad jau pratīgāk būtu no katras valsts parlameta 10% deputātu deleģēt darba grupām un miers dievs.