Rīgas Zooloģiskajā dārzā trešdien, 10.janvārī, pēc rekonstrukcijas tika atklāts zoodārzam ļoti nepieciešamais karantīnas bloks, vēsta Zooloģiskā dārza informācijas dienests.
«Tagad ir izveidots Latvijā vienīgais universālais karantīnas komplekss, kas spētu uzņemt un rehabilitēt ļoti dažādus savvaļas dzīvniekus (vietējos un eksotiskos) – sākot ar čūskām, bruņrupučiem, papagaiļiem un citiem eksotiskiem mīļdzīvniekiem un beidzot ar dienas un nakts plēsīgajiem putniem, kā arī prāviem plēsīgajiem zvēriem. Ik gadu Rīgas Zoodārzs ir uzņēmis apmēram 70 dzīvniekus, kam bijusi nepieciešama palīdzība. Pateicoties rekonstrukcijai, mēs varētu uzņemt un izvietot divas reizes vairāk bēdubrāļu,» stāsta dienestā.
Klātesošie runātāji uzsvēra šī kompleksa nenovērtējamo nozīmi gan zooloģiskā dārza dzīvē, gan arī kā ieguldījumu Latvijas dabas aizsardzībā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, novērtējot līdzšinējo veikumu, akcentēja nākotnes vīziju: «Mēs ļoti nopietni skatāmies nākotnē, lai Rīgas Zooloģiskais dārzs būtu starp vadošajiem Eiropas zoodārziem. Šis komplekss ir būtisks ieguldījums, lai dārzs nākotnē attīstītos un arī lai palīdzētu risināt Latvijas dabas aizsardzības jautājumus.»
Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne teic: «Mēs, Dabas aizsardzības pārvalde, priecājamies, ka karantīnas bloks ir gatavs un tajā nepieciešamības gadījumā būs iespēja izvietot gan konfiscētos dzīvniekus, gan arī savainotos īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekus. Tā kā visai drīz pienāks marts un pludmalē parādīsies pirmie ronīši, tad sāksies itin aktīva sadarbība.»
Karantīnas bloka rekonstrukcijas finansētājs Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas direktors Jānis Rudzītis, pasniedzot dāvanā telpu uzkopšanas aprīkojumu, izteica vēlējumu: «Katrā projektā ir būtiska tā realizācija. Domāju, ka tā ir izdevusies. Tomēr svarīgi ir tas, lai pēc tam šis objekts godam kalpotu visiem paredzētajiem mērķiem. Lai izdodas tos īstenot.»
Savukārt Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka izteica cerīgu novēlējumu: «Šī ir vieta, kur vistiešāk satiekas Latvijas daba un Zooloģiskais dārzs. Visbiežāk šīs tikšanās ir visai skumjas, jo kaut kādu negatīvu iemeslu dēļ dzīvā radība nonāk šeit karantīnā. Ja parasti atklājot kādu zoodārza ekspozīciju, mēs vēlam, lai tā būtu pilna ar dzīvniekiem, tad šajā gadījumā gribētos vēlēt pretējo – lai nebūtu šo dzīvnieku, kas nokļuvuši nelaimē un kam nepieciešama palīdzība. Labāk lai šeit kādu laiku uzturas tie dzīvnieki, kas ierodas dzīvot mūsu zoodārzā no citurienes.»
Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza valdes loceklis Edgars Vītols, paužot pateicības vārdus karantīnas bloka rekonstrukcijas atbalstītājiem, uzsvēra drošības nozīmi šajā kompleksā: «Ja mums atved nešpetna rakstura krokodilu, tad mums jāparūpējas gan par dzīvnieka, gan kopēja drošību. Ja pavasarī uz zoodārzu atved piekrastē nokļuvušus ronēnus, tad ir ļoti svarīgi, lai ar infekcijas slimībām neapliptu mūsu kolekcijas dzīvnieki. Rekonstruētajā karantīnas kompleksā par to visu ir padomāts. Sprosti ir transformējami, lai tajos droši varēt izvietot gan nelielus, gan arī nopietna lieluma dzīvniekus.»
Atbalstot Rīgas Zooloģisko dārzu un veicinot tā turpmāko attīstību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas vides aizsardzības fonds pēdējo divu gadu periodā zooloģiskajam dārzam ir piešķīris finansējumu vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā. Tai skaitā dzīvnieku karantīnas bloka rekonstrukcijai – 550 tūkstošus eiro, uzsver dienestā.
Remontdarbi Karantīnas blokā sākās 2016.gada beigās.
Ref:224.000.103.3407