Tiesa Zviedrijā ir attaisnojusi dokumentālās filmas par prāmja Estonia nogrimšanu veidotājus. Tiesas prāva par iespējamu prāmja atdusas vietas apgānīšanu tika sākta pēc tam, kad filmā norādīts uz jaunu informāciju par traģiskās 1994.gada avārijas iemesliem, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.
Gēteborgas apgabala tiesa pirmdien, 8.februārī, atzina, ka Zviedrijas pilsoņi Henriks Evertsons (Henrik Evertsson) un Linuss Andersons (Linus Andersson), kuri 2019.gadā veikuši kuģa vraka apskati Baltijas jūras dzelmē ar attālinātas vadības zemūdeni, nav pārkāpuši starpvalstu aizliegumu apmeklēt vraka atrašanās vietu.
Nolīgums par Estonia vraka atrašanās vietu kā neaizskaramu piemiņas vietu ir noslēgts starp Igauniju, Zviedriju un Somiju.
Zviedrijā tas paredz kriminālatbildību, lielu naudassodu un līdz divus gadus ilgu cietumsodu.
Evertsons un Andersons attaisnoti, jo zemūdene vadīta no Vācijā reģistrēta kuģa, un juridiskā nozīmē vīrieši atradušies Vācijas jurisdikcijā brīdī, kad veikta vraka apsekošana un filmēšana.
Dokumentālajā filmā tika atklāts liels caurums kuģa korpusā, raisot šaubas par 1997.gada izmeklēšanas secinājumu, ka kuģis nogrimis pēc tā automašīnu klāja atveres atvēršanās vētras dēļ, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.
Lasiet arī: Jaunu prāmja Estonia vraka apskati atbalsta trīs valstu izmeklētāji
1994.gada 28.septembrī igauņu pasažieru prāmis Estonia nogrima ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Nelaimē bojā gāja 852 cilvēki no 17 valstīm, tostarp 17 Latvijas pilsoņi.