Zviedrijas bijusī galvenā epidemioloģe Annika Linde (Annika Linde) norādījusi, ka karantīna pandēmijas sākumā būtu palīdzējusi nodrošināt, ka valsts iedzīvotāji riska grupās tiešām tiek pasargāti. COVID-19 izplatība Zviedrijā joprojām ir strauja, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.
Kā rāda Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra dati, pēdējo 14 dienu laikā līdz svētdienai, 24.maijam, Zviedrijā jaunā koronavīrusa infekcija apstiprināta 7 267 iedzīvotājiem. Valstī no slimības komplikācijām ir miruši 3 992 cilvēki.
Lasiet arī: Ziemeļvalstis vairās iekļaut Zviedriju savos robežu atvēršanas plānos
Annika Linde, kura bija Zviedrijas galvenā valsts epidemioloģe no 2005. līdz 2013.gadam, iepriekš bija paudusi atbalstu stratēģijai, kādu šopavasar izvēlējās viņas pēctecis amatā Anderss Tegnels (Anders Tegnel). Tā paredzēja maz aizliegumu sabiedrībai kopumā un koncentrēšanos uz riska grupu iedzīvotāju pasargāšanu.
Intervijā medijam Observer speciāliste, kurai ir 72 gadi un kura jau vairāk nekā divus mēnešus pavadījusi pašizolācijā, paudusi, ka mainījusi domas.
«Tas bija kā sapnis, ka mēs varam pasargāt seniorus. Tam bija maz reāla pamata,» sacījusi epidemioloģe.
«Kad Anderss Tegnels sacīja: «Mēs izlīdzināsim [vīrusa izplatības] līkni un aizsargāsim apdraudētākos iedzīvotājus,» es domāju, ka mēs pēc laika sasniegsim «bara imunitāti» un ka tā varētu būt laba stratēģija. Es to nenovērtēju sevišķi kritiski,» tā Zviedrijas bijusī galvenā epidemioloģe Annika Linde.
Pagājušajā nedēļā Zviedrijā mirstība no COVID-19 divas dienas bija visaugstākā pasaulē, ja mēra mirstību uz vienu iedzīvotāju septiņu dienu vidējā griezumā, vēsta The Guardian.