Zviedrijā šonedēļ reģistrēta zemākā 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar jauno koronavīrusu kopš marta. Patlaban tā ir mazāka nekā vairumā Rietumvalstu, taču joprojām ievērojami lielāka nekā, piemēram, Latvijā, rāda ES Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra apkopotie dati un vēsta britu ziņu portāls The Guardian.
Zviedrijas cīņu ar COVID-19 ir interesanti vērot, jo pavasarī, kad virknē Eiropas valstu tika ieviesta aptuveni divus mēnešus ilga karantīna vai ārkārtas situācija ar būtiskiem pulcēšanās, uzņēmējdarbības un ceļošanas ierobežojumiem, Zviedrija izvēlējās savrupu ceļu ar ierobežojumu koncentrēšanu uz pansionātiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Jūnijā un jūlija sākumā Zviedrijā bija vissmagākā situācija ES ar vairāk nekā 100 inficētajiem uz vienu miljonu cilvēku septiņu dienu periodā. Arī ar COVID-19 saistītu nāves gadījumu Zviedrijā ir bijis daudz, proti, 5 846. Salīdzinājumam Čehijā un Portugālē, kur tāpat kā Zviedrijā arī ir desmit miljoni iedzīvotāju, slimība prasījusi attiecīgi 465 un 1 871 iedzīvotāja dzīvību, rāda Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra apkopotie dati par laiku līdz otrdienai, 16.septembrim.
Otrdien, 15.septembrī, Zviedrijas 14 dienu kumulatīvais jauno inficēšanās gadījumu skaits bijis 22 uz 100 000 iedzīvotāju. No ES lielākajām valstīm Vācijā šis rādītājs bija 21,9, bet krietni smagāka situācija bija Spānijā (278,8), Francijā (158,5), no ES aizejošajā Lielbritānijā (52,9) un Itālijā (32,4).
Tikmēr Latvijā saslimstība ne pavasarī, ne vasarā, ne arī šobrīd nav sasniegusi Zviedrijas pašreizējo kumulatīvo saslimstības līmeni.