Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), izvirzot savu Valsts prezidenta kandidātu, izvēlēsies starp aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa un Liepājas domes priekšsēdētāja Ulda Seska kandidatūrām, atklāj ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Pēc ZZS frakcijas sēdes Brigmanis sacīja, ka tagad palikuši divi kandidāti – Vējonis un Sesks, no kuriem tad nākamnedēļ, 11.maijā, ZZS arī izvēlēties vienu kandidātu prezidenta amatam.
Brigmanis skaidroja, ka, piemēram, partija Latvijai un Ventspilij neizvirzīja nevienu kandidātu, bet Zemnieku savienības pārstāvji savas kandidatūras atsauca.
Tikmēr Latvijas Zaļā partija (LZP) trešdien, 6.maijā, lemj par Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzīšanu. Tiek pieļauts, ka LZP kā kandidātu valsts augstākās amatpersonas postenim varētu izvirzīt aizsardzības ministru un Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāju Vējoni.
Vējonis ir gatavs kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. Valdošās koalīcijas partneri par Vējoņa kandidatūru Valsts prezidenta amatam lems, ja Zaļo un zemnieku savienība viņu oficiāli izvirzīs, tomēr pagaidām būtisku iebildumu pret šo kandidātu neesot. ZZS, kuru veido arī Zaļā partija, lēmumu par apvienības Valsts prezidenta kandidātu pieņems 11.maijā frakcijas un valdes kopsēdē, kas no plkst.12 norisināsies Saeimā.
BNN jau vēstīja, ka Sesks ir Ventspils mēra Aivara Lemberga «favorītkandidāts», uz kura virzīšanu Valsts prezidenta amatam viņš uzstājis slepenā sanāksmē pagājušajā trešdienā.
Kā ziņots, ideja par to, ka Vējonis varētu vadīt ne tikai kādu ministriju, bet arī valsti, nav jauna. ZZS iekšienē viņa kandidatūru apsprieda kā alternatīvu Valdim Zatleram jau 2010.gadā. Tomēr toreiz Ventspils mērs Aivars Lembergs savu izvēli izdarīja par labu Andrim Bērziņam. Kopš tā laika Lemberga un Vējoņa attiecības bijušas saspīlētas, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.
Tomēr pēc slepenas sanāksmes pagājušajā trešdienā Zemkopības ministrijā Lembergs domas mainījis. Uz to bija sanākuši Zaļo un zemnieku savienības partiju bosi, Aivars Lembergs, Augusts Brigmanis, Uldis Sesks un Ingmārs Līdaka no Zaļās partijas, nolemjot, ka nevienam īpašu iebildumu pret Vējoni prezidenta amatā neesot.
Lai izvairītos no asumiem, Zaļās partijas biedri bija aizlieguši ierasties līdzpriekšsēdētājam Viesturam Sileniekam.
Lembergs uzstājis, ka labākais kandidāts ir Sesks, pret ko asi iebildis Līdaka, sakot, ka Sesks neesot nopietna kandidatūra. Vējonis turpretī ir ministrs ar vislielāko pieredzi valdībā, NATO respektēts politiķis. Kādu brīdi pastrīdējies, galu galā Lembergs esot piekāpies. Līdaka neslēpa uzvaras prieku.
Arī Vienotības vadītāja Solvita Āboltiņa pieļauj, ka Vējoņa dēļ varētu atkāpties no pašu kandidāta Arta Pabrika. Tad zaļajiem zemniekiem nebūtu iemesla prasīt sev premjerministra amatu. Ja amatu iegūtu Vienotība, tāds iemesls rastos.
Tikmēr Nacionālās apvienības politiķi stingri turas pie Egīla Levita ne tik daudz mugurkaula dēļ, cik tādēļ, ka pagaidām Vējoņa kandidatūrai netic, jo Lemberga atbalsts Vējonim varot arī mainīties.
Reizē ar prezidenta meklējumiem Saeimas kuluāros parādījusies amnestijas ideja, septiņus gadus vecs projekts, ar ko pie tā laika prezidenta Valda Zatlera nāca Latvijas Advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs. Likumprojekta sarakstīšanā, iespējams, esot piedalījies arī bijušais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš.
Amnestijas likumprojekts paredz ne tikai atbrīvot no soda jau notiesātas personas, bet arī izbeigt kriminālprocesus par ekonomiskiem noziegumiem, ja vien cilvēks ir balsojis par neatkarību, saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni vai savādāk izcēlies valsts priekšā. Likuma autori anotācijā taisnojas, ka saimnieciskiem cilvēkiem nebija pieredzes, organizējot biznesu pārejas periodā no sociālisma uz kapitālismu. Tādēļ, iespējams, šie cilvēki pieļāvuši kļūdas, kuras krimināllikums kvalificē kā noziegumus.
Gan toreiz, gan tagad amnestijas likumā būtu ieinteresēti Lembergs un digitālajā lietā apsūdzētie Andrejs Ēķis un Ojārs Rubenis.
TV3 raidījuma Nekā personīga rīcībā esošās ziņas liecina, ka amnestija iecerēta uz Latvijas valsts simtgadi 2018.gadā. Ap to laiku, iespējams, būs noslēdzies tiesas process Aivaram Lembergam.
Kā zināms, pašreizējais prezidents Andris Bērziņš aprīļa pirmajā pusē pavēstīja par nekandidēšanu uz Valsts prezidenta pilnvaru otro termiņu. Kā potenciālie prezidenta amata kandidātu minēti Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, diplomāts un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, kā arī oficiāli izvirzītie kandidāti – Latvijas Reģionu apvienības politiķis un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars un Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, kuru izvirzījusi opozīcijā esošā partija No sirds Latvijai.
Savukārt neoficiālajās sarunās politiķi prognozē, ka nākamais Valsts prezidents pirmajā vēlēšanu kārtā netiks ievēlēts, līdz ar to arī īstais kandidāts uz šo amatu varētu kļūt zināms tikai pēc pirmās vēlēšanu kārtas.
Ref: 102.000.102.9726