Lai arī vairums nepilsoņu vēlētos iegūt Latvijas pilsonību, lielākais šķērslis tam ir viņu sliktās latviešu valodas zināšanas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) veiktajā pētījumā secināts, ka lielākā daļa nepilsoņu vēlētos kļūt par Latvijas pilsoņiem, taču tikai ar nosacījumu, ka tiks atvieglots naturalizācijas process, nebūs jākārto eksāmeni vai pilsonību piešķirs automātiski.
45% aptaujāto nepilsoņu un vēl 5% pilsonības pretendentu savas latviešu valodas zināšanas novērtējuši kā nepietiekamas, lai pārvarētu naturalizācijas barjeru, ziņo laikraksts Diena. To apliecina arī līdzšinējā PMLP pieredze, jo latviešu valodas pārbaudījumi naturalizācijas procesā sagādā grūtības 44% pilsonības pretendentu, kuri nespēj nokārtot eksāmenu.
«Latviešu valodas vājās zināšanas ir nopietns šķērslis daudziem nepilsoņiem iegūt Latvijas pilsonību. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem vecumā pēc 60 gadiem, jo kā redzams pēc pētījuma datiem – jo vecāks ir cilvēks, jo sliktākas ir viņa latviešu valodas zināšanas,» skaidroja PMLP Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs.
Tas arī vērojams aptaujas datos, jo šobrīd lielākā interese par Latvijas pilsonības iegūšanu ir tieši jauniešu vidū – 57% nepilsoņu vecumā no 15 līdz 20 gadiem Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā plāno iegūt tuvāko divu gadu laikā, turpretī vecāka gadagājuma nepilsoņiem nav motivācijas un vēlmes naturalizēties.
Nu viss skaidrs – tie kas negrib nekad arī neiemācīsies un punkts
drīzāk nekādas, nekā vājas