Pamatojoties uz bankām labvēlīgo Latvijas likumdošanu, Latvijas Ģenerālprokuratūra atturas pilnā apjomā sniegt tiesisko palīdzību Kazahstānas Ģenerālprokuratūrai, kura izmeklē vairāk nekā 10 miljardu dolāru zādzību no BTA bankas, kā arī nozagto miljardu atmazgāšanu caur četrām Latvijas bankām, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.
Laikraksts jau ziņojis, ka Latvijas Ģenerālprokuratūras atturība būtiski kavējot šīs grandiozās lietas izmeklēšanu ne tikai Kazahstānā, bet arī Anglijā, Krievijā, Ukrainā un Austrijā. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers gan skaidro, ka neesot pamata Latvijas pusei pārmest nedz nediplomātisku rīcību, nedz arī tiesiskās palīdzības nesniegšanu.
Kazahstānas ģenerālprokurora vecākais padomnieks un izmeklēšanas grupas vadītājs Aleksandrs Baikovs uzskata, ka sadarbība ar Latvijas Ģenerālprokuratūru nozagtās naudas krimināllietas izmeklēšanā notiek, taču pilnībā šī sadarbība Kazahstānas pusi neapmierina. «Mēs no viņiem (Latvijas Ģenerālprokuratūras) vēlamies saņemt visu lūgto informāciju. Viņi skaidro, ka ir virkne grūtību. Tās esot saistītas ar Latvijas likumdošanu. Latvijas un Kazahstānas likumdošanā ir atšķirīgas normas saistībā ar tā saucamo bankas noslēpumu. Mēs jau neapstrīdam, ka bankas noslēpums ir laba lieta. Taču mēs izmeklējam personāžus, kuri ir pastrādājuši noziegumus. Viņus piesegt ar bankas noslēpumu, kaut vai saistībā ar dokumentiem, kur ir runa par mūsu naudu Latvijā, mūsuprāt, nav pareizi,» tā Baikovs.
Pēc Baikova teiktā, laika posmā no 2006. līdz 2008. gada beigām no vairākām Kazahstānas bankām, bet jo īpaši no BTA bankas, uz ārzemēm tika nelikumīgi aizplūdināti aptuveni 17 miljardi ASV dolāru.
Baikovs norādīja, ka no 17 miljardiem nelikumīgi aizplūdināto ASV dolāru caur Latvijas bankām pārskaitīti aptuveni 60% jeb aptuveni 10 miljardi ASV dolāru.