Vienotības birojā politiķi aizvadīto svētdienu izmantoja, lai veiktu vēl pēdējos priekšdarbus Laimdotas Straujumas vadītās valdības izveidošanā. Tā kā oficiāli izskanējušie iegansti par līdzšinējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta nomaiņu neizskatās valsts interesēm atbilstoši, ticamāki šķiet citi – Valsts prezidenta Andra Bērziņa personīgā nepatika pret Pavļutu.
Pret Pavļutu bija izteikusies arī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, jo Pavļuta centieni samazināt valsts atbalstu dārgajai zaļās enerģijas ražošanai varēja traucēt ar šo biznesu saistītiem politiķiem. Politiskās kārtis ne pārāk gludi tika dalītas caur Straujumas rokām arī pārējo ministru atlasē, formulējot kritērijus dalībai jaunajā valdībā, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Tā, piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks bija populārākais Valda Dombrovska valdībā, bet tika upurēts, lai atņemtu zaļajiem zemniekiem kāroto trumpi – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Kā sev nederīgas atmetot izglītības un veselības ministru vietas, zaļzemnieku vides speciālists Raimonds Vējonis izrādās derīgs aizsardzības ministra postenim Pabrika vietā. Par lielu izbrīnu gan vietējiem, gan ārzemju drošības speciālistiem, kuri zina, ka jaunais aizsardzības ministrs pārstāv partiju, kura iebilda pret Latvijas dalību NATO un starptautiskās operācijās un neatbalsta līdzekļu piešķiršanu armijai.
Straujumas principi nepalīdzēja arī tieslietu ministra izvēlē. Pašreizējais Jānis Bordāns ir labs profesionālis, bet nav nevienā varas partijā, tātad neder. Bet cits pretendents arī bez politiskas piederības – ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis Straujumai tieslietu ministra amatā grib pakavēties tikai dažus mēnešus, izmantojot to kā tramplīnu, lai jau maijā startētu uz deputāta vietu Eiroparlamentā. Pabrika gadījumā kandidēšana uz Eiroparlamentu tika minēta kā šķērslis palikšanai ministra amatā, toties Brokai tas tiek atļauts. Turklāt ātri ielecot tieslietu ministra krēslā, viņa vēl sola sakārtot būvniecības nozari. Traucēklis Brokas kandidatūrai uz tieslietu posteni nav arī tas, ka vasarā tieši caur Broku Maximas veikalu tīkla attīstītāji bija centušies Tieslietu ministrijā virzīt likuma grozījumus, kas palīdzētu ātrāk veikt Maximas būvniecības procesus.
«Kolēģe Broka bija mani aicinājusi tikties ar uzņēmuma Maxima veikala būvniekiem, lai pārrunātu ar viņiem radušās problēmas. Tas bija kaut kad pavasarī. Viņi kopīgi ieradās pie manis un stāstīja, ka viņiem ir sarežģījumi būvēt lielveikalu Mežciemā, jo tur bija iebilduši vietējie iedzīvotāji. Tika skatīti varianti un norādīts, ka pārlieku iejaucas Administratīvā tiesa šajā procesā,» stāsta Bordāns.
Broka šonedēļ bija ārzemēs, bet telefoniski atzina, ka tā nav problēma viņai ieņemt amatu. Maximas pārstāvji viņu vienkārši uzmeklējuši kā būvniecības jomas pārzinātāju, turklāt iniciatīvai bijis atbalsts arī citur valdībā un Saeimā. Tagad gan esot skaidrs, ka būvniecības normas jāpadara stingrākas.
Virkni jautājumu rada arī jaunās valdības deklarācijas tapšana. Lai gan Straujuma bija lūgusi, lai partijas iesniedz katrā jomā 2-4 reāli veicamus darbus, saņemti teksti uz piecām lappusēm. Tagad deklarācija sanākusi ļoti plaša un ambicioza, bet nekonkrēta tik īsam laika periodam.
Tomēr dažos gadījumos Straujuma nodemonstrējusi stingru mugurkaulu un nepiekāpību. Tā, piemēram, Zaļie zemnieki atkal mēģinājuši panākt seno ieceri, lai kriminālajā un administratīvajā procesā iekļauj normas, kas ļautu sodīt tos, kas pieļāvuši cilvēktiesību pārkāpumus pret tiesājamajiem. Tas tiek uzskatīts par veidu, kā iebiedēt Lemberga prāvā iesaistītās amatpersonas.
Neraugoties uz vairākkārtējiem ZZS atgādinājumiem un lūgumiem, Straujuma tomēr ideju ir noraidījusi. Līdzīga situācija bijusi ar Nacionālās apvienības iesniegto priekšlikumu likumos nostiprināt trasta institūtu. Gan Finanšu ministrija, gan Tieslietu ministrija to novērtējusi kā veidu, kas atvieglotu izvairīšanos no nodokļiem, radītu tiesisku pamatu patiesā labuma guvēju slēpšanai un traucētu Latvijai iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD.
Straujuma trasta ieceri tomēr no deklarācijas projekta svītrojusi. Topošās premjerministres pazinēji uzskata, ka tā ir viena no viņai raksturīgām īpašībām – ja esot pārliecība par lēmuma pareizību, viņa neļaujas pierunāties un paliek pie sava.
Vienotības vadība liek noprast, ka piekāpšanās un kompromisi ir neizbēgami, bet tas viss tiek darīts galvenā mērķa labā – lai tagad, iesaistot valdībā Zaļos zemniekus, nodrošinātos, ka tie nesabloķējas ar Saskaņas centru. Un lai noturētu saskaņiešus ārpus valdības arī pēc vēlēšanām.
«Cita ceļa es neredzu. Mēs visi esam liecinieki tam, kā svešas valsts ideoloģijas ietekmēta politika sevi skaļi jau ir pieteikusi galvaspilsētā. Latvijas piederība Rietumu demokrātiskajai sabiedrībai nekad nedrīkst tikt apdraudēta. Jo tikai tad, ja visi labēji centriskie spēki spēs pierādīt Latvijas sabiedrībai, ka viņi sadarbosies un spēj sadarboties, tikai tad es uzskatu, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās ir iespējams palikt pie Latvijas ģeopolitiskā kursa, kurš ir rietumniecisks,» teic Āboltiņa.
Taču viss ap valdības tapšanu notikušais ir savstarpēji tā saniknojis partijas biedrus, ka Vienotībai nācās savu kongresu rīkot, izslēdzot no tā darbakārtības debašu sadaļu. Ētikas komisijai bija jāatzīst, ka biedru attiecības jau kļuvušas par nopietnu draudu partijas pastāvēšanai.
«Protams, ka politiskā stratēģija ir valdes, un taktika – partijas augstākās vadības kompetencē. Tomēr informācijas tehnoloģiju laikmetā nav izskaidrojuma, kāpēc partijā nekad nav notikusi visu partijas biedru aptauja par nevienu jautājumu. Lai arī esam vienoti galvenajos politiskajos principos, tomēr mūsu darbs būtu sekmīgāks, ja notiktu, piemēram, elektroniski domes balsojumi, kas ļautu biedriem, kuru viedoklis netiek īstenots, saprast, ka viņi ir pārbalsoti demokrātiskā procesā, nevis atšķirīgi lēmumi tiek pieņemti šauru grupu intrigu rezultātā. Ētikas komisija aicina partijas biedrus uz aktīvu un atbildīgu sadarbību, lai mēs varētu savlaicīgi un iedarbīgi izskatīt jautājumus un lemt gadījumos, kad partijas biedru rīcība ir nodarījusi kaitējumu tiesiskumam, godīgumam, atklātībai, demokrātijai, partijai un sabiedrībai kopumā,» skaidro Vienotības Ētikas komisijas sekretārs Jānis Egliņš.
Patlaban Vienotības elite esot noslēgusies tik šaurā lokā, ka biedriem esot pat grūtības piekļūt partijas it kā atklāto sēžu protokoliem. Taču gaidāms, ka viss ap valdības veidošanu notikušais tiks palikts malā, lai trešdien Saeimas ārkārtas sēdē varētu nobalsot par jauno Ministru Kabinetu. Līdz tam Straujumai esot atlicis vēl viens svarīgs darbs – viņa apņēmusies panākt, lai no valdības deklarācijas gala varianta tiktu izmesti visi tie piedāvājumi, kas paredz palielināt budžeta izdevumus. Straujuma prognozē, ka viņas valdību ar savām balsīm atbalstīs pārliecinošs vairākums – vismaz 66 Saeimas deputāti.
102.000.102.6382