«Ņemot vērā sabiedrības tiesības būt informētai par tai nozīmīgiem jautājumiem, kas saistīti ar valsts pārvaldi un vispārējo drošību un, ievērojot likumā «Par valsts noslēpumu» 5.panta pirmās daļas 6.punktā noteikto aizliegumu piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par valsts vadītāju veselības stāvokli», Valsts prezidenta kanceleja uzskata, ka sabiedrībai nav tiesību zināt, kāds ir pašreizējā valsts prezidenta Andra Bērziņa veselības stāvoklis. Tas izriet no Valsts prezidenta kancelejas atbildes uz portāla Pietiek oficiālo pieprasījumu.
Kā zināms, pēc pēdējām Bērziņa publiskās uzstāšanās reizēm daļā sabiedrības tika apspriests jautājums – vai gadījumā nebūtu vajadzīgs izvērtēt Valsts prezidenta veselības stāvokli un fiziskās un garīgās spējas pildīt valsts galvas amata pienākumus.
Likuma Par valsts noslēpumu 5. pantā ir precīzi uzskaitītas ziņas, kurām aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību. Līdz ar datiem par stihiskām nelaimēm, vides, veselības aizsardzības, izglītības un kultūras stāvokli, kā demogrāfisko situāciju, cilvēktiesību pārkāpumiem, amatpersonu nelikumīgu rīcību u.c. likums aizliedz ierobežot pieejamību arī ziņām «par valsts vadītāju veselības stāvokli».
Ņemot to vērā, portāls 18. decembrī vērsās Valsts prezidenta kancelejā ar pieprasījumu pēc informācijas par to, kādas tieši veselības stāvokļa pārbaudes pēdējos divos gados un kādās medicīniskajās iestādēs ir izgājis Valsts prezidents Bērziņš, kādi tieši parametri pārbaudīti katrā no tām un kādi tieši bijuši katra parametra pārbaudes rezultāti.
Tā kā publiski pēdējā laikā īpaši bieži ir pieminēts prezidenta cienījamais vecums un tā iespējamā ietekme uz viņa spējām pildīt valsts vadītāja pienākumus, portāls tāpat pieprasīja arī ziņas – ja šo pārbaužu vidū nav bijis psihologa, psihoterapeita, psihiatra vai gerontologa pārbaužu, kāpēc Valsts prezidents nav uzskatījis par nepieciešamu pārbaudīties pie šiem speciālistiem.
No prezidenta preses pārstāves Līgas Krapānes reakcijas uz šiem jautājumiem sākotnēji izrietēja – Bērziņš nedomājot, ka viņam būtu saistoši šie likuma nosacījumi. Arī uz aizrādījumu uz to, ka šāda reakcija norāda uz Valsts prezidenta un viņa kancelejas vēlēšanos slēpt informāciju, kuras statuss īpaši minēts Valsts noslēpuma likumā, Krapānes reakcija nemainījās.
Pēc tam portāls informācijas pieprasījumu nosūtīja kā oficiālu iesniegumu gan prezidenta kancelejai, gan valsts prezidentam.
102.000.102.6383