Elektroenerģijas tirgus liberalizācijas termiņa atlikšana ir aktualizēta, jo koalīcijas partijas ir sajutušas vēlēšanu dvašu pakausī, uzskata aptaujātie politikas eksperti.
Politologi Juris Rozenvalds un Jānis Ikstens ir pārliecināti, ka nostājas maiņa vistiešākajā mērā ir saistīta ar rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un iespējamo reitingu kritumu, ja elektroenerģijas tirgus liberalizācija notiks noteiktajā termiņā.
Kā uzskata Rozenvalds, ir likumsakarīgi, ka par to ierunājusies Ministru prezidente Laimdota Straujuma, kas pārstāv Vienotību, jo šī partija par vienu no prioritātēm ir izvirzījusi nevienlīdzības mazināšanu. «Tā sajūtas mazliet diskomfortā, apzinoties, ka ir pie varas un tad tie «čiekuri» kritīs viņiem uz galvas,» teica politologs.
Neapšaubāmi, šis jautājums ir cieši saistīts ar gaidāmo vēlēšanu rezultātiem un ir sākusies priekšvēlēšanu kampaņa, uzskata Rozenvalds. Ja elektroenerģijas tirgus liberalizācija netiks atlikta, tā būs iespēja opozīcijas partijām, jo īpaši Saskaņas centram, kas sevi pozicionē kā sociāldemokrātisku partiju. «Cilvēki pavasarī izjutīs grūtības, un tas atsauksies uz valdošajām partijām. Vēlētāji jautās: ko tad jūs, mīlīši, esat pieļāvuši?» prognozēja politologs.
Arī Ikstens uzskata, ka šī jautājuma aktualizēšana ir saistīta ar vēlēšanām. Taču esot jāņem vērā arī izmaiņas koalīcijā – ir jauna valdība, jaunas personālijas un jauni koalīcijas partneri. Viņaprāt, šo jautājumu ir iniciējuši jaunie koalīcijas partneri – Zaļo un zemnieku savienība. Tādējādi šis politiskais spēks, kura lielākais elektorāts ir lauku cilvēki, saredz apdraudējumu saviem reitingiem un izredzēm vēlēšanās. «Zaļzemnieki saredz iespēju uzspēlēt to, kas viņiem jau padevies iepriekš – iekšējo opozicionāru.»
«Politiķi pēkšņi ir atcerējušies, ka ir gaidāma cenu celšanās. Ir tikpat kā neiespējami nepamanīt to, ka ir vēlēšanu tuvošanās,» noteica Ikstens.
Viņaprāt, pašreiz notiekošais izskatās smieklīgi un nekompetenti.
Koalīcijas partijās sākusies diskusija par iespēju mainīt elektroenerģijas tirgus liberalizācijas nosacījumus mājsaimniecībām vai citādi slāpēt gaidāmā cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju tēriņiem, liecina neoficiālā informācija.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzskata, ka elektroenerģijas tirgus liberalizāciju Latvijā varētu atlikt vismaz līdz šā gada beigām.
Koalīcijas partneru pārstāvji apgalvoja, ka viņu pārstāvētajos politiskajos spēkos vēl nav spriests par kādu konkrētu izmaiņu veikšanu spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas nosaka elektrības tirgus liberalizāciju mājsaimniecībām.
Kā ziņots, no 1.aprīļa Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģija būs jāpērk brīvajā tirgū. Elektrības cena atsevišķām mājsaimniecībām pieaugs pat par 40%.
Šobrīd divi tirgotāji ir atklājuši savus piedāvājumus. AS Latvenergo mājsaimniecībām elektrību tirgos par cenu no 16 līdz 16,9 centiem par kilovatstundu (kWh) atkarībā no elektroenerģijas patēriņa. Savukārt SIA Baltcom TV elektroenerģiju piedāvās par 16,1 līdz 16,8 centiem par kWh. Latvenergo arī plāno turpināt atbalsta programmu, daudzbērnu ģimenēm piešķirot vienreizēju dāvinājumu – 750 kWh elektroenerģijas bez maksas.
Patlaban, kamēr mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņš nav pārsniedzis 1200 kilovatstundas, tiek piemērots tā dēvētais starta tarifs un maksa par elektrību ir 11,64 centi, bet pēc tam tiek maksāts tā dēvētais pamata tarifs jeb 15,15 centi par kWh.
Latvijas elektroenerģijas tirgus tiek pakāpeniski atvērts jau kopš 2007.gada. Patlaban brīvajā tirgū ir vairāk nekā 24 000 lietotāju – juridiskas personas, kas patērē ap 75% elektroenerģijas. Nodrošinot pilnīgu liberalizāciju, brīvajā tirgū tiktu iesaistītas arī visas mājsaimniecības jeb ap 847 300 lietotāju, kas patērē atlikušos aptuveni 25% elektroenerģijas.
102.000.102.6530