Vismaz 8 miljoni latu būtu jāparedz kā atgūstamā summa, apkarojot nelegālā alkohola tirdzniecību, kontrabandu un ražošanu, norāda Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA).
Tādā veidā nozares pārstāvji atbalsta arī Darba devēju konfederācijas prasību nākamā gada budžetā paredzēt konkrētu summu, kas iegūstama, apkarojot ēnu ekonomiku valstī.
«Iekļaut budžetā konkrētas summas, kas atgūstamas no ēnu ekonomikas, acīmredzot ir vienīgais veids, ka valdības solījumus padarīt par valsts politiku», pauž ARTA biedri.
«8 miljoni latu nav nedz daudz, nedz maz – šis cipars ir kārtējais akcīzes nodokļa zaudējums šī gada deviņos mēnešos. Ņemot vērā to, ka šogad akcīzes likme tika paaugstināta minimāli, nodokļu zaudējumi tieši saistāmi ar legālu dzērienu nespēju konkurēt ar «pelēkā» alkohola segmentu un izplatību», skaidro nozares uzņēmumu pārstāvji.
Pēdējo divu gadu laikā legālu alkoholisko dzērienu nozares uzņēmi ir vairākkārtīgi aicinājuši valdību izvērtēt sistemātiski pieaugošos akcīzes ieņēmumu zaudējumus un mērķtiecīgi pievērsties nelegālo dzērienu tirgus apkarošanai. ARTA esot piedāvājusi ieviest arī virkni likumdošanas iniciatīvu, kas veicinātu kontrabandas apkarošanu pierobežā un stimulētu iekšlietu dienestus ieinteresētāk apkarot nelegālo tirdzniecību un ražošanu. «Vai 308,65 litri konfiscēta stiprā alkohola pusgada laikā uzsākto kriminālprocesu ietvaros, par ko liecina Muitas kriminālpārvaldes darbības atskaite, nav ļoti pieticīgs sasniegums?», vaicā dzērienu ražotāji un tirgotāji. Citas oficiālas atskaites par «pelēkā alkohola tirgus» apkarošanu diemžēl nav pieejamas.
Kā otru alternatīvu nodokļu ieņēmumu atgriešanai nozares uzņēmumi redz legālo stipro alkoholisko dzērienu un vīna akcīzes nodokļa samazinājums par 20%.
Pēc ARTA aprēķiniem pie pašreizējās pirktspējas un nelegālā tirgus apkarošanas programmas, samazinot tā daļu no pašreizējiem 40% uz 20%, valsts iegūtu papildus 9.4 miljonus latu. Par pamatojumu piedāvājumam par pozitīvu efektu uz nodokļu masu kalpo atsevišķu valstu pieredze, kuras dažādos laika posmos ir līdzīgi rīkojušās – Malta, Lietuva, Somija utt.
Legālu dzērienu ražotāji un tirgotāji vēlreiz uzsver, ka valsts nodokļu politika stipro alkoholisko dzērienu akcīzes jomā ekonomiskas lejupslīdes situācijā ir bijis emocionāls solis nevis uz aprēķiniem balstīta politika: «Ir naivi domāt, ka alkohola lietošana ir apkarojama tikai paceļot cenu dzērieniem veikalu plauktos – to mēs visi zinām no ziemeļu kaimiņu pieredzes. Diemžēl, lētāka alternatīva kļūst dzīvībai bīstamus denaturātus saturoši šķaidījumi, kas tiek pārdoti ka vietējo ražotāju produkcija un arī narkotikas, īpaši tās, kas tiek ražotas tepat kaimiņu valstīs un ieplūst Latvijā.»