Neskatoties uz visiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, Latvijas ražotāji martā uzrādījuši vērā ņemamu apgrozījuma pieaugumu: salīdzinot ar analoģiskiem pagājušā gada rādītājiem, eksportēto preču daudzums audzis par 6,1% un sasniedzis 855,3 miljonus eiro.
Gada griezumā izaugsme vērojama jau otro mēnesi pēc kārtas, pārtraucot pagājušā pusgada nepārtraukto lejupslīdi, tā šonedēļ ziņoja Finanšu ministrija.
Tāpat kā iepriekšējos mēnešos galvenā ietekme uz eksporta rādītājiem bija rūpniecības un lauksaimniecības precēm, kā arī koksnei un kokapstrādes produkcija. Turklāt martā kokapstrādes nozarē pārspēti visi rekordi – eksportēta produkcija par 154,2 miljoniem eiro – praktiski par 10 miljoniem pārsniedzot iepriekšējo rekordu.
Kopumā šī gada martā, salīdzinot ar pērnā gada martu, eksportēts par 11,9% vairāk pārtikas preču, par 25,2% vairāk kokapstrādes produkcijas, par 28,7% vairāk būvmateriālu un par 18,9% vairāk minerālu produkcijas.
Vienlaikus visievērojamākais eksporta apjoma kritums bijis metāla un metāla izstrādājumu segmentā: martā rādītājs krities par 25,8%. Eksperti šādu rezultātu jau bija paredzējuši un skaidro to ar AS Liepājas Metalurgs darbības pārtraukšanu, piebilstot, ka jau nākošajos mēnešos šī faktora ietekme nebūs tik jūtama.
Martā mazliet pasliktinājusies ārējās tirdzniecības bilance: eksporta īpatsvars ārējā tirdzniecībā samazinājies līdz 44,2%, kamēr iepriekšējā mēnesī šis rādītājs bija 4,8%. Šī gada pirmajā ceturksnī kopumā eksporta apjoms sasniedzis 2,3 miljardus eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn, savukārt imports samazinājies par 2,6% — līdz 2,94 miljoniem eiro.
Krīze biznesam netraucē
Šobrīd vislielāko uzmanību pelna dati par preču plūsmām uz Krieviju un uz Ukrainu. Rādītāji liecina par to, ka konflikts Ukrainā eksportētājus nav ietekmējis tik dramatiski kā tika gaidīts. Šī gada martā preču eksports uz Krieviju, salīdzinot ar 2013.gada martu, ir samazinājies tikai par 1,8%. Toties gada pirmajā ceturksnī šis rādītājs pieaudzis par 4,7%.
Vislielākās grūtības izjūt zivju pārstrādes uzņēmumi: salīdzinot ar 2013.gada pēdējo ceturksni, šī gada pirmajos trīs mēnešos zivju un jūras produktu eksports ir piedzīvojis kritumu par 27%. Tomēr eksperti norāda, ka šāda veida sezonāls kritums ir visnotaļ tipisks un vidēji šāds kritums ir vērojams kopš 2006.gada. Salīdzinot šī un pagājušā gada pirmo ceturkšņu rādītājus pieaugums bijis par 2,5%.
Nākamā riska produktu grupa – piena produkti. Šeit pirmā ceturkšņa rādītāji ir ievērojami labāki, kā iepriekšējā gadā, martā gandrīz par 25%. Tomēr eksperti skaidro šo kāpumu vairāk ar cenu ne apjoma pieaugumu. Tāpat stabila izaugsme novērojama farmācijas preču tirdzniecībā. Tekstilizstrādājumu un apģērbu (šajā kategorijā ietilpst arī veļa) eksporta apjoms gada pirmajā ceturksnī nav mainījies, bet šī gada martā vērojams kritums par 2%, un šo kritumu nozares asociāciju pārstāvji jau tika prognozējuši.
Kopumā eksporta uz Krieviju īpatsvars tirdzniecībā bijis 9,4% importa – 8,7%. Attiecībās ar Ukrainas biznesa partneriem vērojama tikai uzlabošanās. Šī gada martā, salīdzinot ar pagājušo gadu, Latvijas preču eksportu šajā virzienā palielinājies par 22,8%.
DNB Bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka iespējamā Ukrainas krīzes eskalācija Latvijas eksportētājiem joprojām ir lielākais risks šogad, bet vairs ne tik nozīmīgs kā likās konflikta sākumā. Krīze ir iegājusi fāzē, kurā iesaistīto pušu darbības ir vieglāk, taču ne pilnībā, prognozējamas.
Pēc Finanšu ministrijas pārstāvju domām, pateicoties tam, situācija ar eksportu uz NVS tirgiem nav tik bēdīga, kā tika gaidīts, kā arī tāpēc, ka uzlabojas ekonomiskā situācija ES, un tā rezultātā palielinās plūsma preču un pakalpojumu šajā virzienā. Kopējais eksporta pieaugums šogad varētu būt lielāks nekā 2013. gadā.
Martā Latvijas svarīgākie tirgi bija: Lietuva (16,1% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,1%), Polija (8,1%) un Vācija (6,9%), bet lielākie importētāji bijuši: Lietuva (16,4% no importa kopapjoma), Vācija (12,3%) un Igaunija (7.8%).
Pakalpojumi kļuvuši dārgāki
Kopējais patēriņa cenu līmenis gada griezumā pieaudzis par 0,7%. Šī gada aprīli, salīdzinot ar 2013.gada aprīli, preču cenu segmentā šis rādītājs nav mainījies, toties pakalpojumu cenu segmentā fiksēts lēciens par 2,6%, tā šajā nedēļā informēja Centrālā statistikas pārvalde.
Visvairāk sadārdzinājušies viesnīcu, restorānu, kultūras un atpūtas pakalpojumi, kā arī paaugstinājušās alkohola un tabakas izstrādājumu cenas. Cenu samazināšanās novērota sakaru un transporta jomā.
Pēc Swedbank ekonomistes Kristillas Skrūzkalnes domām, pārejas uz eiro radītais pakalpojumu cenu kāpums ir mazinājies un kopumā pēdējo divu mēnešu laikā izaugsme ir bijusi stabila. Saskaņā ar Eiropas Komisijas provizoriskajām aplēsēm, efekts uz cenām, ko radījusi pāreja uz eiro, palicis prognozētajās 0,2 līdz 0,3 procenta punktu robežās, un, attiecīgi, bez pārejas uz eiro, inflācija aprīlī būtu bijusi 0,4% novēroto 0,7 % vietā. Tas nozīmē, ka efekts ir bijis nenozīmīgs un tāds pats kā citās valstīs.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm, tālāka bezdarba līmeņa samazināšanās un algu pieaugums vienmērīgi ietekmēs pakalpojumu cenu pieaugumu un attiecīgi – inflāciju. Jūtamāku efektu no pašlaik vērojamām tendencēm varēs novērtēt tikai 2015.gadā, tāpēc ministrija prognozi par 2014.gada vidējo inflāciju saglabā samērā zemu – 1,1%, toties sagaida, ka 2015.gadā šis rādītājs paaugstināsies līdz 3%.
Analītiķi norāda, ka līdzīgas tendences vērojamas praktiski visās ES dalībvalstīs: kopumā zema, tomēr pakāpeniski pieaugoša inflācija ar nenozīmīgu pārtikas un pakalpojumu cenu pieaugumu, ko kompensē cenu kritums rūpniecības, galvenokārt enerģētikas precēm.
Ref:017.010.103.6261