Pēdējo nedēļu laikā būtiski pieaudzis to pacientu skaits, kuri ieelpojuši vai norijuši svešķermeņus. Ja vidēji līdz Bērnu slimnīcas Endoskopiju dienesta speciālistiem svešķermeņa iespējamai evakuācijai nonāk viens pacients nedēļā, tad šo trīs nedēļu laikā tie bijuši jau desmit bērni.
Turklāt visi šie svešķermeņi ir definējami kā īpaši bīstami, proti, tāfeles piespraužamās adatas un pildspalvas gals elpceļos, auskars, ass kulons barības vadā, kā arī magnēti un baterija zarnu traktā, informē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS).
«Vairumā gadījumu tie ir bijuši mazi bērni vecumā no 11 mēnešiem līdz trīs gadiem, taču ar tāfeles adatām un pildspalvām šoreiz neuzmanīgi bija rīkojušies tieši skolas vecuma – no 12 līdz 14 gadus veci bērni. Lai evakuētu no elpceļiem vai gremošanas trakta svešķermeņus, pacientam ir jāveic augsta riska endoskopisks izmeklējums vispārējā anestēzijā, un pacientu aprūpē jāiesaistās lielai mediķu komandai, ieskaitot anesteziologus, endoskopistus, bērnu ķirurgus, bērnu māsas un citus. Vēlos uzsvērt, ja ir redzēta aizrīšanās epizode vai tikai aizdomas par ieelpotu vai norītu svešķermeni, bērns obligāti un nekavējoši jāatrāda ārstam,» uzsver Endoskopijas dienesta vadītāja Ilze Briuka.
Katru gadu BKUS nonāk aptuveni 70 bērni ar svešķermeņiem gremošanas traktā un vidēji 40 bērni ar svešķermeņiem elpceļos. Ap desmit gadījumu svešķermenis nonācis acīs vai ausīs, turklāt no visiem gadījumiem 2% svešķermeņu ir tieši baterijas. Šī gada aprīlī, norijot podziņbateriju, bojā gāja 1,8 gadus vecs bērns.
Ņemot vērā satraucošo statistiku, mediķi aicina vecākus neatstāt bērnus bez uzraudzības un īpaši uzmanīgiem būt bērniem neierastā vidē, piemēram, ciemos pie draugiem, kuriem nav mazu bērnu.
Vecāki aicināti atkārtoti pārbaudīt, vai rotaļlietas, ar kurām spēlējas bērni, ir viņa vecumam atbilstošas, vai tās nesatur viegli noņemamas mazās detaļas, baterijas vai magnētiņus. Arī zīmuļu, flomāsteru un pildspalvu drošai lietošanai ir savs ierobežojošs vecums, brīdina mediķi.
Tāpat jāpievērš uzmanība, vai bērns saņem savam vecumam atbilstošu ēdienu, kuru viņš var viegli sakost un norīt. Vienlaikus svarīgi ir pievērst uzmanību ēšanas paradumiem – vai bērns ēd, sēžot pie galda, nevis skrienot, rāpojot vai spēlējoties.
Ref: 102.000.102.8154