Daudzdzīvokļu nami un apartamenti tajos daudz biežāk pakļauti dažādiem negadījumiem nekā privātmājas, liecina apdrošināšanas sabiedrības Ergo dati. Šo tendenci apstiprina arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika, kas liecina, ka ugunsgrēki dzīvokļos notiek par 80% vairāk nekā individuālajās dzīvojamās mājās.
«Daudzdzīvokļu nama īpašnieki vairāk pakļauti negadījuma riskiem, jo, pirmkārt, dzīvokļos dzīvojošo īpatsvars ir lielāks nekā privātmājās dzīvojošo. Otrkārt, daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji ir atkarīgi ne tikai no tā, cik viņi paši labi nodrošinājušies pret dažādām nelaimēm, bet gan arī no saviem kaimiņiem. Dzīvoklis var būt aprīkots ar vismodernākajām drošības sistēmām, bet tas neglābs, ja kaimiņu īpašumā notiks negadījums – piemēram, viņi appludinās vai izraisīs ugunsgrēku savā dzīvoklī,» stāsta Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis,.
Speciālisti atzīst, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā joprojām pārāk maz uzmanības pievērš savu īpašumu drošībai, tostarp apdrošināšanai. Arī Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati par tirgu kopumā liecina, ka īpašuma apdrošināšanā joprojām vērojams vienmērīgs pieauguma temps – pērn tas bijis 10% apmērā. Īpašumu apdrošināšana ir starp lēnāk augošajiem apdrošināšanas veidiem Latvijā.
«Namīpašnieku vidū joprojām valda uzskats, ka apdrošināšana nav viena no īpašuma drošības prioritātēm. Tomēr tas ir maldīgi. Lielākā atlīdzība, kas izmaksāta, piemēram, par uguns nelaimē cietušu īpašumu, ir 88 000 eiro, kas ir gana liela summa, ja saimniekam īpašuma atjaunošana jāsedz pašam no savas kabatas,» norāda Vismanis.
Tajā pašā laikā SKDS aptaujā ugunsgrēku kā vienu no bīstamākajiem mājokļa apdraudējumiem minējuši 76% aptaujāto. «Raksturīgi, ka par ugunsnelaimes varbūtību vairāk bažījas tieši privātmāju īpašnieki, lai gan tikai 40% no pie mums apdrošinātajiem īpašumiem ir individuālās dzīvojamās mājas. Daudzi saimnieki diemžēl joprojām riskē, nepietiekami novērtējot atspaidu, ko var sniegt apdrošināšana gadījumā, ja tiešām nācies piedzīvot tādu nelaimi kā iedzīves vai pat visa nama zaudēšana,» uzsver Vismanis.
Mazāk vērības īpašumu apdrošināšanai pievērš reģionos, jo gandrīz puse apdrošināto privātīpašumu – māju un dzīvokļu – ir Rīgā.
Vidējā atlīdzība, kas 2014. gadā izmaksāta par īpašumam nodarītiem bojājumiem un zaudējumiem ir 2 300 eiro. Par ugunsgrēkā cietušu īpašumu izmaksātas lielākās atlīdzības – vidēji 4 400 eiro. Salīdzinoši lielus zaudējumus nodarīja arī vētras – šādos gadījumos vidējā atlīdzība par cietušiem īpašumiem bija 1 787 eiro. Savukārt vidējā atlīdzība par ūdensvadu avārijām un īpašuma applūšanu, kas ir starp biežāk pieteiktajiem negadījumiem, bija 1 028 eiro.
Ref: 102.000.102.9414