Krievijas galvenais informatīvā kara mērķis ir panākt, lai mēs Latvijā nebūtu droši par savu valsti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš, atzīmējot, ka rezultāti šādai Krievijas rīcībai ir, jo arī daudzās latviešu ģimenēs ir iezagušās šaubas un sarunās pie vakariņu galda tiek spriests, «ko darīsim kara gadījumā».
Pēc Kažociņa vārdiem, Krievijas mērķis ir radīt Baltijas valstu iedzīvotājos sajūtu – «varam spirināties, kā vien gribam, bet galu galā nonāksim Krievijas interešu sfērā». Šī mērķa sasniegšanai Krievija aktīvi izplata dažādas maldu un mītu pilnas idejas – ka NATO partneri Baltijas valstis neatbalstīs, ka valstis ir vājas un korumpētas, ka tajās atdzimst fašisms u.tml.
Pret šādu Krievijas propagandas karu pretī iespējams cīnīties informatīvi, pēc iespējas plaši skaidrojot Krievijas politiku un stāvokli Krievijas bruņotajos spēkos, proti, ka lielākā daļa šo spēku nebūt nav modernizēti, bet gan tie nav būtiski mainījušies no padomju laikiem, ko apliecina tas, cik salīdzinoši smagi viņiem iet karā Ukrainas austrumos.
Kažociņa vērtējumā, militārisms Krievijai vienmēr ir bijis nepieciešams. Pašlaik šīs valsts režīms ir nonācis līdz problēmai, ja reiz sākts iet šo ceļu, atpakaļ ceļa vairs nav. «Viņi skatīsies ļoti uzmanīgi, lai nenonāktu situācijā, kad ir spiesti atkāpties,» sacīja bijušais SAB vadītājs, atgādinot, ka padomju gados sekas atkāpēm atpakaļ, piemēram, pēc Kubas krīzes, bija valsts līdera nomaiņa.
Bijušais SAB vadītājs uzskata, ka varas maiņa Krievijā ir pavisam reāla, taču esot grūti prognozēt, kas nāktu Vladimira Putina vietā un vai jaunā vara nebūs vēl lielāks drauds starptautiskajai sabiedrībai.
Kažociņš skaidroja, ka varas maiņu Krievijā var noteikt karš Ukrainā, kur Krievijai «laba ceļa nav», piemēram, ja Krievija iet uz priekšu un mēģina izveidot sauszemes «tiltu» uz tās okupēto Krimu, tas prasītu tādu Krievijas bruņoto spēku iesaisti, kuru noliegt vairs nevarētu, tātad šī valsts dabūtu jaunas starptautiskās sankcijas, kas vēl vairāk kaitētu šīs valsts novārdzinātajai ekonomikai, turklāt varētu nākties izstiept frontes līnija, kuru Krievija varētu arī nespēt noturēt. Turklāt Krievija nevēlas par karu maksāt ar kritušajiem.
Kā atzīmēja Kažociņš, brīdī, kamēr Putins neparādījās publikā, Krievijā parādījušās diskusijas, kāda varētu būt Krievija bez Putina. Varas pārņēmēji varētu būt Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs, Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs, Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.
Ref: 102.000.102.9413