Šonedēļ tika parakstīta Latvijas un Eiropas Investīciju bankas vienošanās par 200 miljonu eiro aizdevumu mūsu valstij. Līdzekļi tiks izlietoti no Eiropas fondiem finansēto projektu līdzfinansēšanai. Tādā veidā Latvijas uzņēmēji var rēķināties ar to, ka vismaz daļa viņu ideju tiks īstenota dzīvē.
Iepriekš tika paustas bažas, ka jaunais Eiropas fondu līdzekļu sadales periods no 2014. līdz 2020.gadam var noritēt ar lielākiem vai mazākiem sarežģījumiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols paziņoja, ka administratīvās struktūras izmaiņu dēļ uzņēmēji Eiropas naudu var arī nesagaidīt. Savukārt Finanšu ministrijas pārstāvji enerģiski noliedza Ozola sacīto, apsūdzot viņu atklātos melos. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards norādīja, ka Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kurai Eiropas Komisija apstiprināja programmu Izaugsme un nodarbinātība, kuras ietvaros pieejami 4,4 miljardi eiro un nauda adresātus sasniegs.
Patiesība, kā vienmēr, ir kaut kur pa vidu, taču jebkurā gadījumā ar Eiropas Investīciju banku (EIB) parakstītā vienošanās par aizdevumu ir lieliska ziņa, jo 200 miljonu eiro saņemšana garantē, ka Latvija varēs līdzfinansēt projektus, kuri pretendē uz Eiropas fondu līdzekļu saņemšanu.
Kā pēc dokumenta parakstīšanas paziņoja EIB viceprezidents Pims van Balekoms, līdzekļi būs pieejami līdz 2020.gadam. Tie tiks izmantoti projektu līdzfinansēšanai programmas Izaugsme un nodarbinātība un lauku attīstības programmu ietvaros.
Par kredīta procentiem pagaidām informācijas nav. Tie būs atkarīgi no tirgus situācijas brīdī, kad tiks parakstīta vienošanās ar konkrētu uzņēmēju.
Iepriekšējā plānošanas periodā no 2007.-2013.gadam EIB piešķīra Latvijai tādu pašu aizdevumu. Galvenokārt pateicoties šim kredītam uzņēmums Latvenergo varēja īstenot TEC-2 rekonstrukciju.
Saskaņā ar finanšu ministra Jāņa Reira sacīto, jaunajā plānošanas periodā uz finansējumu varēs pretendēt ne tikai lielie, bet arī mazie un vidējie uzņēmumi, kas atbildīs Eiropas fondu finansējuma saņemšanas kritērijiem.
Latgale saņems materiālo palīdzību
Turpinot tēmu par investīcijām attīstībā, vērts pieminēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nodomu investēt Latgalē 52 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Par šo naudu plānots attīstīt jaunas ražošanas teritorijas un atjaunot degradētās teritorijas.
Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumos Latgalē un Alūksnes novadā piedalīsies arī Satiksmes ministrija, kas nodarbosies ar reģionālo autoceļu remontu un Ekonomikas ministrija, kas ieguldīs 5 miljonus eiro biznesa inkubatoru izveidē Latgalē.
Plānotas arī nodokļu atlaides – piemēram, Latgales reģiona uzņēmumiem kopējais investīciju apjoms nodokļu atlaides iegūšanai būs viens miljons eiro, nevis 10 miljoni kā šobrīd. Plānota arī Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas paplašināšana. Iepriekšējā attīstības plāna ietvaros Latgalē tika izveidoti 27 jauni uzņēmumi un 51 darba vieta, kā arī paplašināti 30 jau esoši uzņēmumi. Šim mērķim tika iztērēti 98,8 miljoni eiro.
Kas notiek ar budžetu?
Apstākļos, kad pieaug spriedze attiecībās ar tuvāko kaimiņvalsti – Krieviju, kura robežojas ar Latgali, ministriju plāns ieguldīt šajā reģionā ir stratēģisks solis, ņemot vērā, ka zilo ezeru zeme vēl aizvien ir ekonomiski visnepateicīgākais reģions, turklāt tajā pastiprinās separātiskais noskaņojums, kas atbalsta Latgales tautas republikas izveidi.
Tomēr ar naudu valsts budžetā varbūt diezgan bēdīgi. Kā šajā nedēļā atzina finanšu ministrs Jānis Reirs, ienākumi valsts kasē trīs nesasniedz plānoto pozīcijās – pievienotās vērtības nodokļa iemaksās, iedzīvotāju ienākumu nodokļa iemaksās un sociālās apdrošināšanas iemaksās. Plāna izpilde šajās pozīcijās ir ar mīnusa zīmi, norādīja ministrs, uzsverot, ka precīzāk par budžeta izpildi varēs spriest pēc pirmā ceturkšņa, izvērtējot budžeta izpildi reizē ar ekonomiskās izaugsmes rādītājiem.
Premjerministre Laimdota Straujuma noskaņota optimistiskāk. Intervijā LNT raidījumam 900 sekundes viņa paziņoja, ka par valsts budžeta izpildi šaubīties nevajag. Saskaņā ar viņas teikto, katru mēnesi kaut kas mainās, tomēr nevajadzētu būt bažām par to, vai budžeta izpilde būs veiksmīga. Premjere ir pārliecināta, ka galvenais ienākumu palielinājums tiek gaidīts no ekonomikas izaugsmes, investīciju piesaistīšanas un cīņas ar ēnu ekonomiku. Starp citu, janvārī, neskatoties uz nepietiekamo nodokļu iemaksu, konsolidētā budžeta pārpalikums bija 89 miljoni eiro.
Nekustamā īpašuma nozarei ir daudz ko teikt
Viens no ekonomikas stāvokļa pamata indikatoriem ir nekustamā īpašuma tirgus. Tā dalībnieku prognozes ir stipri atšķirīgas – no mēreni optimistiskām līdz apokaliptiskām, kas, acīmredzot, skaidrojams ar tiem segmentiem, ar ko tie strādā.
Uzņēmumi, kas savā darbībā lika likmes uz veiksmīgu uzturēšanās atļauju izsniegšanas apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi programmas veiksmīgu turpināšanu varētu nonākt neapskaužamā stāvoklī, ja nepārorientēsies uz citām jomām. Un tieši viņi prognozē smagu stagnāciju tirgū.
Savukārt Arco Real Estate, Latio, Nira Fonds piesardzīgi lēš, ka pieprasījums un cenas saglabāsies iepriekšējā gada līmenī, bet atsevišķos segmentos (piemēram, sērijveida dzīvokļu segmentā) iespējams pat neliels pieaugums. Protams, ar nosacījumu, ka nebūs spēcīgu ekonomisku un ģeopolitisku satricinājumu. Uzņēmums Colliers International prognozē, ka 2015.gads Latvijas nekustamā īpašuma tirgū būs aktīvs visos – tirdzniecības, investīciju, dzīvojamo un komerciālo īpašumu segmentos.
Ir vērts atzīmēt, ka šādu nekustamo īpašumu nozarē strādājošu uzņēmumu gaidas, ir pilnīgi pretējas Finanšu ministrijas prognozēm, jo tā šajā nedēļā atkal pazeminājusi visus pamata rādītājus. IKP pieauguma prognoze 2015. gadā tika samazināta no 2,8% līdz 2,1%, 2016.gadā – no 3,3% līdz 3%. Savukārt inflācijas prognoze 2015. gadam tika samazināta no 2,4% līdz 0,4%, bet 2016.gadā – no 2,5% līdz 1,9%.
Nekustamā īpašuma tirgus ir ļoti cieši saistīts ar situāciju ekonomikā. Un ekonomikas lejupslīdes apstākļos tas nevar piedzīvot ne izaugsmi, nedz arī stāvēt uz vietas. Tas krīt reizē ar ekonomiku. Tāpēc ir ļoti interesanti sekot tam, kā īstenosies nekustamā īpašuma tirgū iesaistīto uzņēmumu prognozes.
Ref:017.010.103.7130