Soda naudas, kas radušās laikus nepiegādājot modernizētos dīzeļvilcienus Pasažieru vilcienam, kā arī gadījumā, ja projekts nesaņemtu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, zaudējumus pastarpināti nāktos segt valstij, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Piegādātāja – pilnsabiedrības DMU Vilcieni – viens no dalībniekiem ir VRC Zasaulauks, kura viens no akcionāriem ir Pasažieru vilciens, kas ir Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrība.
Pilnsabiedrība DMU Vilcieni avansa maksājumos no Pasažieru vilciena saņēmusi jau trešdaļu no kopējās darījuma vērtības – apmēram septiņus miljonus eiro. Taču četru modernizēto dīzeļvilcienu vietā, kuriem jau šobrīd bija jāpārvadā pasažieri, nav neviena.
«Pasūtītājs lieliski apzinājās, ka viņš ir uzdevis darbus termiņos, kas ir ļoti saīsināti pret to, kā tam būtu jābūt,» kavēšanās iemeslus skaidro AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts. Uz norādi, ka arī piegādātājam bija zināms beigu termiņš, Kamarūts atbild, ka «šajā brīdī es nestāstu jums, ka mēs nezinājām termiņus. Mums bija pieņēmums, ka mēs varam iekļauties šajos termiņos, iekļaujot tā brīža riskus, ko mēs saskatījām.»
Kamarūts vainu uzveļ Vācijas kompānijai Voith, kas nav laikus piegādājusi pasūtīto produkciju. To apstiprina arī Voith pārstāvji. Taču, ja ķibeles dīzeļvilcienu modernizācijas gaitu vajās arī turpmāk, pastāv risks zaudēt Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Tas nozīmē, ja kaut vai viens vilciens nebūs gatavs līdz šā gada beigām, visa summa 22 miljonu eiro apmērā par modernizētajiem dīzeļvilcieniem būs jāmaksā Pasažieru vilcienam.
«Šajā gadījumā līgumā ir tāds punkts, tāds nosacījums, ka, ja izpildītāja vainas dēļ pasūtītājs – Pasažieru vilciens – zaudē pilnīgi vai daļēji ES līdzfinansējumu, tad attiecīgi šos zaudējumus sedz izpildītājs,» norāda Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns. Tomēr arī šī situācija nav izdevīga Pasažieru vilcienam. Tas ir viens no VRC Zasulauks akcionāriem. Tas nozīmē, ka zaudējumus pastarpināti nāktos uzņemties valstij.
«Nenoliedzami, ja kādas sankcijas būs, tad tās varētu lielākā vai mazākā mērā skart VRC Zasulauks,» apstiprina Lubāns. Turklāt jau šobrīd soda nauda par laikus nepiegādātajiem modernizētajiem dīzeļvilcieniem katru dienu palielinās. Lubāns konkrētu summu nenosauc, bet norāda, ka tā mērāma «vairākos simtos tūkstošu eiro».
Daļu no neveiksmīgajam daudzmiljonu vilcienu iepirkumam paredzētās Eiropas Savienības Kohēzijas fondu naudas – 13 miljonu eiro apmērā (13 001 491 EUR) – novirzīja sešu dīzeļvilcienu modernizācijai. Papildu deviņus miljonus eiro (8 977 857 EUR) jāmaksā Pasažieru vilcienam. Iepirkumu konkursā pērn pieteicās tikai viens pretendents. Tas arī uzvarēja – pilnsabiedrība DMU Vilcieni. Tajā apvienojušies trīs uzņēmumi: Daugavpils Lokomotīvju rūpnīca, Rīgas Vagonbūves rūpnīca, kā arī tai un Pasažieru vilcienam piederošais VRC Zasulauks.
Tāpat raidījums vēsta, ka vairāku gadu garumā ilgušajai vilcienu sāgai bijusi sava cena – 1,8 miljoni eiro. Lai arī līdz šim brīdim nav piegādāts neviens vilciens, Pasažieru vilciens naudu tērējis gan ārpakalpojumu līgumiem, gan komandējumiem.
2006. gadā noslēgtais ārpakalpojuma līgums par jaunu elektrovilcienu iegādes priekšizpēti, aizsāka tēriņu gūzmu. 2009. gada nogalē izmaksas jau bija pārsniegušas vienu miljonu eiro, bet tikai tad izsludināja pirmo iepirkuma konkursu par elektrovilcienu un dīzeļvilcienu iegādi.
Arī turpmāk slēgti dažādi ārpakalpojumu un uzņēmumu līgumi, tāpat nauda tērēta ārvalstu komandējumos, darbinieku atalgojumā par dalību iepirkuma komisijas sēdēs, virsstundās un mediāciju sarunās pēc tam, kad izgāzās līdz šim dārgākais vilcienu iepirkums.
«Iztērēti ir 1,8 miljoni eiro (1 864 059 EUR), kas, kontroles prāt, ir nelietderīgi izlietoti līdzekļi,» norāda Valsts kontroles padomes locekle Laura Graudiņa. Viņa turpina: «Pasažieru vilciena iekšējā kontroles sistēma, kas tieši attiecas uz iepirkumu sistēmu, mūsu vērtējumā, ir vāja. Lai gan 2014.gadā mēs redzam zināmus uzlabojumus, tomēr vēlamo rezultātu mēs neredzam, ko šie uzlabojumi nestu.»
Daļa no tēriņiem radusies laikā, kad Pasažieru vilcienu vadīja Nils Freivalds. Šobrīd viņš ir viens no aizdomās turētajiem kriminālprocesā saistībā ar pārtraukto pasažieru vilcienu konkursu. Raidījums Freivaldu satiek viņa advokāta birojā. Taču pats Freivalds kameras priekšā nerunā, viņa nostāju pauž advokāts, kurš uzskata, ka atbildība par neizdevušos konkursu jāprasa no bijušā Satiksmes ministrijas valsts sekretāra, pašreizējā ministra Anrija Matīsa.
«Mēs neesam dzirdējuši konkrētus zaudējumus, kas būtu attiecināmi uz Freivalda darbību. Mums ir grūti saprast, kāpēc mēs nerunājam par kapitāldaļu turētāja atbildību. Ja mēs salīdzinām VK atzinumā par periodiem izdevumus pie katras no valdēm, tad mēs redzam, ka Freivalda valdes laikā par visu ir pretī ziņojumi. Visur ir pretim atskaites, ko mēs neredzam nākamajās valdēs,» norāda zvērināts advokāts, Freivalda pārstāvis Normunds Duļevskis.
Tāpat Pasažieru vilciens vairākkārt mainījis gan iepirkumu nosacījumus, gan nepieciešamo vilcienu skaitu. Tas liek noprast, ka uzņēmuma vadībai, kā arī akcionāriem – Satiksmes ministrijas amatpersonām – nav bijis skaidrs, cik daudz un kādi vilcieni maz nepieciešami. Pasažieru vilciens, kopš tā izveidošanas, sešus gadus strādāja bez akcionāra apstiprinātiem stratēģiskajiem dokumentiem. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss saka: «SM neizstrādā uzņēmuma darbības vīziju. Uzņēmumam pašam ir jāizstrādā šī vīzija, jāpiedāvā SM un tad SM var vērtēt, vai tā ir laba, vai ir slikta. Diemžēl, šādas vīzijas nebija un tas arī, zināmā mērā, ir novedis pie tā, ka vilcienu iepirkumi ir bijuši neveiksmīgi.»
Ref: 102.000.102.9751