Lai atgūtos no zemestrīces izraisītās ekonomiskās krīzes, Nepālai būs nepieciešami vismaz desmit gadi, un, iespējams, vēl vairāk laika, lai valstī parādītos labi izglītota vidusšķira, uzskata starptautiskās tiešsaistes investīciju bankas Saxo Bank ekonomists Kristofers Dembiks (Christopher Dembik).
Vienlaikus eksperts norāda, ka Nepālai ir augsts potenciāls, īpaši hidroenerģijas nozarē.
«Iespējams, ka Nepālas zemestrīces kopējie radītie zaudējumi būs daudz lielāki nekā prognozēts. Tiešā ietekme uz ekonomiku ir novērtēta aptuveni piecu miljardu dolāru apmērā, taču netiešā varētu būt daudz lielāka un sasniegt teju 20% no Nepālas iekšzemes kopprodukta. Valstij aizsākušies grūti laiki. Ekonomiskajai labklājībai svarīgais infrastruktūras sistēmu tīkls ir pilnībā iznīcināts, un ir skaidrs, ka valsts šogad ieslīgs recesijā. Pēc zemestrīces Nepālas ekonomiskā situācija ir gandrīz tikpat slikta kā Zimbabvei,» skaidro ekonomists.
«Prioritāte ekonomikā ir saglabāt valsts pieeju ārzemju valūtām. Pretēji valdošajam uzskatam, tūrisms veido tikai nelielu daļu no Nepālas iekšzemes kopprodukta (ap 8,2% 2013.gadā), taču tas ir otrais lielākais ārvalstu valūtu avots uzreiz pēc naudas pārskaitījumiem no ārzemēs strādājošajiem. Nākamajos mēnešos starptautiskā finansiālā palīdzībai būs īpaši svarīga, lai valdība un privātais sektors spētu samaksāt ārvalstu kreditoriem un stabilizēt valsts maksājumu bilanci,» norāda bankas eksperts.
«Tomēr lielākais izaicinājums Nepālai būs nevis iegūt finansiālo atbalstu, bet izmantot to pārdomāti. Korupcija, tāpat kā daudzās citās mazattīstības valstīs, ir izplatīta visos sabiedrības slāņos. Neskatoties uz starptautiskās sabiedrības ieviestajiem kontroles mehānismiem, pieļaujams, ka vismaz 10% – 20% no kopējā finansiālās palīdzības apjoma tiks zaudēts krāpšanas un piesavināšanās ceļā. Tas ir tikpat kā neizbēgami,» tā ekonomists.
Viņš min rekomendācijas, kas jau palīdzējušas citām valstīm un var ļaut arī Nepālai sasniegt labus rezultātus. To vidū ir monetārās politikas pārskatīšana, ņemot vērā pieaugošās ekonomiskās attiecības ar Ķīnu. Nepālas rūpija ir piesaistīta Indijas rūpijai, kas būtiski ievainojis Nepālas ekonomiku pēdējos mēnešos pēc Indijas nacionālās valūtas devalvācijas. Vērtīgāk būtu Nepālas rūpiju piesaistīt valūtu grozam, kurā ietilpst arī Ķīnas juaņa.
Tāpat tiek ieteikta «Rūzvelta infrastruktūras plāna» veicināšana, starptautiskās sabiedrības finansēta un uzraudzīta, kā arī hidroenerģijas nozares attīstīšana, kur šobrīd galvenais spēlētājs ir Ķīna. Tas nozīmē ieguldījumus izglītībā, lai nostiprinātu vietējo kompetenci un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi.
Pēc ekonomista teiktā, paies vismaz desmitgade, lai atveseļotos no ekonomiskās krīzes un, iespējams, vēl vairāk laika, lai parādītos labi izglītota vidusšķira, bet nākotne Nepālai ir daudzsološa. Valstij ir liels potenciāls, it īpaši, ja tā spēs attīstīt efektīvu hidroenerģētikas nozari.
BNN jau rakstīja, ka spēcīgajā un postošajā zemestrīcē, kas satricināja Nepālu, cietuši astoņi miljoni cilvēku, bet 1,4 miljoniem trūkst pārtikas, aplēsusi Apvienoto Nāciju Organizācija.
7,8 magnitūdas stiprie pazemes grūdieni Nepālā notika 25.aprīlī, sagraujot ēkas galvaspilsētā Katmandu un atstājot postījumus lauku teritorijās visā reģionā.
Nepālas valdības pārstāvis paziņojis, ka 28.aprīlī, bojāgājušo skaits sasniedzis 4 310 cilvēkus.
Ref: 102.000.102.9756