Trīs no četriem Valsts prezidenta amata kandidātiem – aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), tiesību eksperts Egils Levits un parlamentārietis Mārtiņš Bondars no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) – būtu gatavi valsts pirmās personas amatā nostrādāt divus termiņus pēc kārtas.
Savukārt ceturtais kandidāts – deputāts Sergejs Dolgopolovs no Saskaņas – norādīja, ka vecuma dēļ, visticamāk, nebūtu gatavs Valsts prezidenta amatā darboties arī otro termiņu.
Visi četri prezidenta amata kandidāti būtu gatavi cīnīties par valsts pirmās personas krēslu arī tad, ja prezidentu vēlētu tauta, nevis Saeima, kā tas ir patlaban.
Jau ziņots, ka sākotnēji valdošā koalīcija plānoja vienoties par vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam, taču tas nav izdevies. Rezultātā oficiāli pieteikti četri kandidāti – aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis no Zaļo un zemnieku savienības, Nacionālās apvienības izvirzītais Egils Levits, kā arī Mārtiņš Bondars no Latvijas Reģionu apvienības un Sergejs Dolgopolovs no Saskaņas.
Saeimas Prezidijs nolēma sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kas notiks šī gada 3.jūnijā pulksten 10:00, lai vēlētu nākamo Valsts prezidentu.
Tikmēr neoficiālajās sarunās politiķi atzīst, ka šī ir «plašāka spēle», proti, tajā iesaistīts krietni lielāks jautājumu loks, nevis tikai cīņa par sava kandidāta ievēlēšanu augstajā amatā. Savukārt valdošās koalīcijas politiķu nespēja vienoties par vienu kandidātu rada neskaidrību par ietekmi valdībā nākotnē. Jau iepriekš valdības partneri neoficiāli pieļāva, ka ZZS vairāk par sava kandidāta ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā vēlētos iegūt noteicošo lomu valdībā jeb Ministru prezidenta amatu.
Pēc politiķu domām, ticamāks scenārijs būtu ievēlēt prezidentu otrajā kārtā, piesaistot opozīcijas balsis. Tiek pieļauts, ka viens no iespējamiem kandidātiem otrajā vēlēšanu kārtā varētu būt Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš vai kāds no līdz šim vēl publiski neminētiem kandidātiem.
Ref: 102.000.102.9906