Latvijas valdība jau trešo mēnesi nespēj izskatīt padsmit lappušu garu ziņojumu par Krievijas sankciju ietekmi uz tranzīta nozari. Ventspils ostā šogad turpina samazināties kravu apgrozījums, taču citkārt tranzītu kaismīgi aizstāvošā Satiksmes ministrija palīdzību nepiedāvā.
Satiksmes ministrijas sagatavotais ziņojums aprīlī izsauca Ventspils uzņēmēju pretenzijas. Dokumentā kravu apgrozījuma kritums ostā skaidrots ar to, ka pārtrūkušas ogļu piegādes no Krievijas atradnes Zarečnaja. Šīs šahtas īpašnieks ir Uralvagonzavod, kas cita starpā ražo arī tankus, tādēļ iekļauts Eiropas Savienības «melnajā sarakstā», ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Organizācija Baltijas asociācija – transports un loģistika problēmu norakstīšanu uz sankcijām sauc par tendenciozu. «Ventspils brīvostā tieši viens uzņēmums ir cietis no Krievijas sankcijām. Pārējie ir cietuši dzelzceļa tarifa dēļ,» saka asociācijas vadītāja Inga Antāne.
Dzelzceļa infrastruktūras maksas dēļ dzīt kravas no Austrumu robežas līdz Ventspilij ir dārgāk nekā līdz Rīgai. Tādēļ, piemēram, Lukoil esot dīzeļdegvielas pārkraušanu pārnesis uz Rīgu.
Uzņēmēji prasa valdībai izlīdzināt Ventspils, Liepājas un Rīgas tarifus. Šo prasību dēļ valdība svītroja sankciju ziņojuma izskatīšanu aprīlī, bet vēlāk atlika arī maijā un jūnijā, kopumā piecās sēdēs. Politiķu skaidrojumi par šādu rīcību ir visai lakoniski – jāpapildina teksts.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir pārliecināts, ka dzelzceļa tarifi nav pie vainas kravu apgrozījuma kritumā Ventspils virzienā, jo pēdējos gados tarifi nav mainīti. Tiesa, Ventspils osta, mērot pēc pārkrautajām tonnām, ar katru gadu strādā arvien sliktāk.
Ministrija aprēķinājusi, ka tarifu izlīdzināšana maksātu 18-24 miljonus eiro. Tāda būtu neiekasētā summa par infrastruktūras izmantošanu Ventspils un Liepājas virzienā.
«Dzelzceļa infrastruktūras maksa ir fiksēta. Ja mēs kādam samazinām, kādam tā ir jāpalielina, vai nu jākompensē no valsts budžeta. No budžeta tas ir izslēgts. Ja mēs Ventspilij samazinām par 25 miljoniem un pieliekam klāt Rīgai, jebkurš tarifu palielinājums var izsaukt [pārkrauto kravu] kritumu,» saka Matīss.
Vairāki no neapmierinātajiem uzņēmumiem ir iejaukti Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā. Akcijas tajos ir arestētas par labu valstij, kamēr tiesa skaidro, vai Lembergs nav šo kompāniju slēpts īpašnieks. Par arestētās mantas pārvaldnieku prokuratūra iecēlusi Lemberga oponentu Rūdolfu Meroni, kurš, pēc mēra domām, neprot strādāt ar klientiem.
«Šveices advokāts. Ko viņš saprot no klientiem? Kamēr valsts viņam uzticēs terminālu vadību, tikmēr tur nekas nav labs gaidāms. Bet novelt visu uz dzelzceļa tarifiem tas ir lēts propagandas triks,» saka Lembergs.
Lai saprastu, kādēļ Ventspils mērs neatbalsta ostas uzņēmumus jautājumā par tarifu pārskatīšanu, ir jāņem vērā, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vēl aizvien tā sauktās oligarhu lietas ietvaros izmeklē, vai Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers nav faktiskie īpašnieki Rīgas ostas lielākajai uzņēmumu grupai Rīgas Tirdzniecības osta.
Tikmēr satiksmes ministrs pagaidām nevar pateikt, vai un kad ziņojumu par Krievijas sankciju ietekmi uz tranzītu valdība skatīs.
Jau vēstīts, ka Antāne iepriekš intervijā portālam BNN sacījusi: «Kad ministrija informatīvajā ziņojumā norādīja, ka Krievijas sankciju dēļ ir kravu kritums Ventspils brīvostā, mēs sākām oponēt, sakot, ka tas ir tarifu un vienlīdzīgu konkurētspējīgu nosacījumu trūkuma jautājums. Mēs – BATL – esam runājuši par daudzām lietām – gan par tarifiem, gan ostu pārvaldības uzlabošanu, kas ir nepieciešama, lai stiprinātu konkurētspēju, lai mēs būtu interesanti ne tikai Krievijai, bet arī citiem. Taču īstas atsaucības un atbalsta no atbildīgās ministrijas nav.»
Viņa sacījusi: «Ir izveidots jauns formāts «16+1», kurā ietilpst 11 ES jaunās dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, piecas Balkānu valstis un Ķīna, kas šī projekta ietvaros dažādās nozarēs, tostarp transportam un loģistikai, vēlas pārdalīt desmit miljardus eiro. Pagājušajā gadā Belgradā premjerministre Laimdota Straujuma solīja, ka Latvija apņemas organizēt augsta līmeņa konferenci transporta un loģistikas jomā, kas mums ļautu koordinēt transporta un loģistikas jautājumus šajā formātā, kā arī dibināt jaunus kontaktus. Premjeres vadītajā Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē aprīlī vienojāmies, ka divu nedēļu laikā tiks sasaukta sanāksme, kurā piedalīsies SM, ostu un nevalstisko organizāciju, tostarp BATL, pārstāvji. Šī sanāksme joprojām nav sasaukta, kas, manuprāt, ir ļoti skaidrs mājiens, ka valstij tas nav svarīgi. Mēs esam runājuši ar citām organizācijām formāta «16+1» jautājumā, taču ir nepieciešams valsts atbalsts un ieinteresētība. Pagaidām atsaucības vietā ir klusums.»
Antāne arī norādījusi uz riskiem, ka Krievija var meklēt citus tranzīta ceļus ārpus Latvijas vai pārorientēties uz savām ostām. «Jau labu laiku tiek runāts, ka Krievija attīsta savas ostas un dzelzceļu, kā arī ir mainījusi savu tarifu politiku. Tas ir skaidrs vēstījums mums, ka ir jāmazina Latvijas atkarība no Krievijas tranzīta kravām un jāpielāgojas jaunajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem,» uzskata BATL pārstāve.
Arī SM ziņojumā norādīts – ja tāda būtu Krievijas politiskās vadības stingra nostāja, Krievija varētu nodrošināt nepieciešamās alternatīvās jaudas citos virzienos. «Mēs, BATL, darām visu, ko varam savas kompetences un spēku ietvaros, tostarp aicinām valdību un SM izmantot visas iespējas, bet līdz šim šīs aktivitātes nav nesušas tik lielu pienesumu, kā varētu sagaidīt. Mēs kā organizācija varam strādāt un piedāvāt dažādus priekšlikumus, taču pārējie lēmumi ir atkarīgi no valdības,» izteikusies Antāne.
Ref: 102.000.102.10075