Rimšēvičs: Eirozona, Grieķijai izstājoties, varētu būt ieguvēja

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča domām, grieķu tauta būtībā ir izbalsojusi sevi no eirozonas, kas no šāda soļa ilgtermiņā varētu būt ieguvēja, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.

Rimšēvičs intervijās Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai norāda, ka pašlaik par reālāko scenāriju uzskata Grieķijas izstāšanos no eirozonas, iespējams gan ne uzreiz, bet ilgākā laikā. Viņš skaidro, ka «pašreizējā situācija prasa, lai kāds atvērtu naudas maku, un neviens nav gatavs uz galda nolikt 30-50 miljardus eiro».

Rimšēvičs gan pieļāva iespēju, ka kāda valsts vai valstu grupa varētu uzņemties iniciatīvu un šo naudu savākt. Bet kamēr šo finanšu nav un sarunas ir sabrukušas, izstāšanās no eirozonas esot reālākais scenārijs.

Lai gan Eiropas līderi izmanto katru iespēju, lai apvaicātos, vai Grieķijai mainījusies sarunu pozīcija, tomēr kredītsaistību atlaišana gan nav paredzama.

Rimšēvičs arī pauda, ka ilgtermiņā eirozona kļūtu ieguvēja, ja no tās izstātos Grieķija, un Latvijai par šādu soli nav jābažījas.

Tāpat Latvijas Bankas vadītājs norādīja uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atstāt atbalstu Grieķijai pašreizējā līmenī, bet prasot par trešdaļu lielāku ķīlas masu, kas kalpo kā nodrošinājums. «Tādējādi iepriekš ieķīlātie valsts vērtspapīri netiek uzskatīti vairs par pietiekami drošiem, kas kalpo kā nodrošinājums pret 89 miljardiem eiro,» skaidroja Rimšēvičs. «Tas nozīmē, ka iestājies brīdis, kad Grieķijai pašai jāsāk domāt, kā tikt galā ar šo situāciju,» sacīja Rimšēvičs.

BNN jau vēstīja, ka Grieķijā 6.jūlijā atkāpies finanšu ministrs, kura aicinājumu noraidīt starptautisko aizdevēju izvirzītās prasības 5.jūlija referendumā atbalstījuši vēlētāji.

Kā liecina referenduma galīgie rezultāti, tajā piedalījušies 62,5% balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 61,3% balsojuši «pret», bet 38,7% vēlētāju atbalstījuši Grieķijai akūti nepieciešamā starptautiskā aizdevuma saņemšanu uz stingrajiem taupības nosacījumiem, kādus izvirzījusi Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds.

Grieķija otrdien, 30.jūnijā, nokavējusi termiņu, kādā tai bija jāveic aizņēmuma atmaksa Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) 1,6 miljardu eiro apmērā, kļūstot par pirmo ekonomiski attīstīto valsti, kas nav spējusi samaksāt savu parādu.

Starptautiskais Valūtas fonds apstiprinājis, ka Grieķija nav veikusi maksājumu, kura termiņš bija 30.jūnijs, uz ko reaģējušas reitingu aģentūras, pazeminot Grieķijas parādsaistību vērtējumus.

Ref: 102.000.102.10238

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas