Ņemot vērā Latvijas sabiedrības, kultūras nozares pārstāvju un valsts valodas politikas īstenotāju plaši paustos viedokļus par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) restorāna nosaukuma Kleever izvēli, LNB vadība rosinās ēdināšanas uzņēmumu SIA OZRT apsvērt iespēju izmantot latviešu literārajai valodai atbilstošāku nosaukumu – Klīvers.
Precīzākai vārda atvasināšanai no vācu valodas dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš iesaka izmantot arī senajai rakstībai, izrunai un atvasināšanai latviešu valodā atbilstošu formu – Klīveris, informē LNB.
LNB direktors Andris Vilks pauž gandarījumu un pateicību par sabiedrības rūpēm un ieinteresētību jautājumos, kas saistīti ar Gaismas pili un norāda, ka bibliotēkas darbībā aktuāla ir gan nacionālā, gan lokālā identitāte, gan kultūras vēsture. Vienlaikus, viņaprāt, publiskas piezīmes par nosaukuma izvēli, atbilstoši nepārzinot vēstures kontekstu (Rīgas pilsētas ģeogrāfiju, vārda izcelsmi un izmantojumu, vietvārdu un nosaukumu piešķiršanas praksi, rakstības veidus) nav korektas, pamatotas un pieņemamas.
«Mūsuprāt, nav ētiski un cieņpilni noniecināt līdz mūsdienām saglabāto rīdzinieku (dažādas izcelsmes) vārdus, ko sevī glabā vietu, ielu, māju vai telpu nosaukumi pilsētā. Šī epizode liecina, cik vienkāršota un uz inteliģences trūkumu pretendējoša ir izpratne par «savējiem» un «svešajiem», «mūsu» un «citu» mantojumu, etniskām un ētiskām vērtībām. Tā visa ir Latvijas kultūras vēsture, tās mantojums, kas bagātina valsti un tautu. Arī Nacionālajai bibliotēkai ir nepieciešama sava taustāmā identitāte, un vēstures apzināšana un izgaismošana ir viens no veidiem, kā to radīt, attīstīt un uzturēt. Mēs vēlamies būt visas nācijas bibliotēka, vienlaikus sekmējot sinerģiju savas «salas» apkārtnē – ar Mūkusalu, Torņkalnu, Āgenskalnu un Ķīpsalu. Šī vieta ir ļoti interesanta ar bagātu pagātni, sākot ar iespējamu līvu ciema vietu, Cisterciešu klosteri un beidzot ar gleznotājiem Voldemāru Irbīti un Konrādu Ubānu.»
Izmantojot LNB krājuma resursus, Nacionālo enciklopēdiju – «Latviešu konversācijas vārdnīcu», citas līdzīga veida publikācijas un informāciju tiešsaistē, Vilks piedāvā vēsturisku ieskatu vārda «klīvers» dažādajā lietojumā un rakstībā: ««Klīvers» (vāc. klüver, no holand. kluiver), piemēram, ir viena no buru kuģa priekšburām (bura, takelāža) jeb slīpa trīsstūrveida bura, ko uzvelk fokmasta priekšā (Apgāds Jumava, 1999; Tilde, 2009). Sarunvalodā kuģotāji izmanto arī apzīmējumu «klīvera bura». Tāpat pastāv «klīverbomis», «klīverkoks» – apaļkoks bugsprita (takelāžas) pagarināšanai (bugs – kuģa priekšģals). Savukārt holandiešu, lejasvācu, vācu un latviešu valodu saskares rezultātā fiksējami ne tikai klüver, bet arī kluiver, kleever, kleewer, kliwer u.c. lietojumi. Svarīgi pieminēt, ka Hanzas apvienībā, tostarp Rīgā ilgi dominēja lejasvācu valoda.»
LNB direktors atgādina par Gaismas pils ģeogrāfisko novietojumu – vietā, kur atrodas bibliotēka, sākotnēji pastāvēja vairākas salas, kas 17.-18.gadsimtā saplūda vienā – Klīversalā. To apjoza grāvis, kas paralēli Daugavai savienoja Āgenskalna līci ar Bieķengrāvi. «Diemžēl nevienā jaunāko laiku kartē nepastāv norāde, ka teritorija starp Uzvaras bulvāri, Valguma un Akmeņu ielām un krastmalu ir Klīversala. Pirms dažiem gadiem akadēmiķis Jānis Stradiņš ierosināja bibliotēkai piešķirt adresi – Klīvera laukums. Izrādījās, ka tikko bija notikusi adreses maiņa no Uzvaras bulvāra 2 uz Mūkusalas ielu 3, un priekšlikums tika noraidīts. Arī šie apsvērumi ir pamatojums bibliotēkas atbalstam nostiprināt un piedāvāt restorānam izvēlēties vietvārda «Klīversala» motīvu. Jāpiebilst, ka ievērojamu personu vārdu izmantošana telpu nosaukumos atbilst Nacionālās bibliotēkas tradīcijai (Imanta Ziedoņa zāle, Jāņa Pāvila II, Alfrēda Kalniņa, Konrāda Ubāna un citas lasītavas),» stāsta Vilks.
Viņš uzsver dažādos avotos un publikācijās apliecināto – Klīversala nosaukumu ieguvusi, pateicoties kokmateriālu tirgotāja Dītriha Klīvera (Klüver) vārdam: «Tā nav unikāla prakse Rīgas vietvārdu izcelsmei – Lucavsala (Klāss Lucauss), Voleri (Henings Volers), Bolderāja (Johans Bulderings), Henrihs fon Hāgens (Āgenskalns), barona Zasa muiža (Zasulauks). Par vietu nosaukumiem «rūpējušies» arī «nevāci». Piemēram, Pleskodāle cēlusies no zemnieku Simona un Jura Dālu un Pliskes (Plieske, Plisko, Pliskais) māju (Pliskes Dāle – Pliske Dahl) apzīmējuma.» Toties no Pētera vai Jāņa Ķīpja sētas cēlies Ķīpsalas tagadējais nosaukums.
Galējo nosaukuma variantu restorāna pārstāvji atklās tā oficiālās atklāšanas pasākumā – 29.jūlijā.
BNN jau vēstīja, ka arī Valsts valodas centrs (VVC) paudis neizpratni par 10.jūlijā publiskoto Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) – Gaismas pils restorāna nosaukumu Kleever.
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš paudis neizpratni par šādu izvēli, jo tas nekādā veidā nesaistās ar LNB popularizēto Gaismas pils tēlu, bet drīzāk atsauc atmiņā kārkluvāciešu laikmetu un švaukstisku izpratni par svešādo (nelatvisko) kā smalko un inteliģento. «Nav saprotams, kāpēc šāds nosaukums izvēlēts un tiešām jābrīnās, vai no aptuveni 700 sabiedrības pārstāvju iesūtītajiem restorāna nosaukumiem, šis bija pats atbilstošākais ēkai, kas ir nacionālās kultūras patvērums,» tā VVC direktors.
Neiztur kritiku arī šķietamās saiknes meklēšana ar Dītrihu Klīveru, jo, kā visai ātri LNB digitālajos resursos izdevās noskaidrot, viņa uzvārda oriģinālrakstība bijusi Klüwer (J. Rutkis. Rīgas Pārdaugava kā pilsētas daļa. Daba un Zinātne, 1936, Nr. 1). Tātad arī vēsturiskā argumentācija šķiet vairāk nekā brīvi interpretēta, norāda VVC.
VVC izsaka cerību, ka nosaukuma izvēle vēl var tikt mainīta, izvēloties latviskas cilmes vārdu, kas saderētu gan ar Gaismas pils tēlu, gan ar Ziedoņa zāli.
Ref: 102.000.102.10385