Viļņā aizvadītajā nedēļā demontēts būtisks padomju laiku simbols – represīvo režīmu cildinošas statujas uz Zaļā tilta. Ilgi gatavoto un vētīto soli Lietuvas varas iestādes veikušas bez Lietuvas krievvalodīgo kopienas protestiem.
Kad 2007.gadā Tallinā no pilsētas centra uz Otrajā pasaules karā kritušo memoriālu tika pārvietots tā sauktais Bronzas kareivis, Igaunijas galvaspilsētā izcēlās krievvalodīgo protesti, kas pārauga sadursmēs ar policiju, kuru laikā bojā gāja viens, bet miesas bojājumus guva 44 cilvēki.
Lietuvā vērtē, ka Zaļā tilta statuju pārvietošana noritēja mierīgi, jo vietējā krievvalodīgo kopiena ir labāk integrējusies, šīm statujām nav bijusi kritušo piemiņas glabāšanas nozīme un krieviski rakstošā prese izvairījusies no provokācijām.
«Ja Krievija to vēlētos, tā varētu Zaļā tilta statujas pielīdzināt Bronzas kareivim,» sabiedriskajam medijam LRT norādījis Austrumeiropas Pētījumu centra analītiķis Laurins Kasčiūns (Laurynas Kasčiūnas).
«Igaunijas gadījumā cilvēki tika musināti un mobilizēti doties protestēt. Zaļā tilta statuju gadījums bija citāds, jo krieviski rakstošajā presē tika tikai skaidrots notiekošais un pausta attieksme pret to. Jāpiemin, ka ziņa tika pasniegta Lietuvai nelabvēlīgā tonī, bet ne tādā, kas cilvēkus aicinātu kaut kā rīkoties,» vērtējis Vitauta Lielā Universitātes filozofijas profesors Gintauts Mažeiks (Gintautas Mažeikis).
Kasčiūns savukārt paudis novērojumu, ka Lietuvas krievvalodīgie ir daudz labāk integrēti un nepakļaujas Kremļa manipulācijām, kā tas notiek Latvijā un Igaunijā. Turklāt pēdējo gadu laikā salīdzinoši nelielais Lietuvas krievvalodīgo īpatsvars sadrumstalojies krievos, ukraiņos un baltkrievos, un divas pēdējās kopienas arvien mazāk seko Kremļa ideoloģiskajam kursam.
Ref: 111.111.103.2639