Militāro spēju ziņā situācija Latvijas teritorijā ir uzlabojusies, taču starptautiskais fons, diemžēl, pasliktinājies – šādu viedokli Ekonomistu apvienības rudens konferencē, drošības jomai veltītajā sesijā, pauda bijušais Latvijas vēstnieks ASV un NATO, Ekonomiskās attīstības monitoringa 2015 drošības izpētes vadītājs Aivis Ronis.
Kā visas Eiropas, tā arī Latvijas drošība pašlaik ir uz pārmaiņu ceļa – mūsu bruņotie spēki, kas vēl vakar tika gatavoti, galvenokārt, starptautiskajām operācijām, šodien veiksmīgi adaptējas valsts pašaizsardzības funkciju veikšanai. «Latvijas drošības kompass – NATO «miera laiku» stratēģiskā koncepcija ir spēkā, tomēr, acīmredzami, attālinās no strauji mainīgās reālās drošības situācijas Eiroatlantiskajā telpā. Eiropas drošības arhitektūras pamatu izkustēšanās un globālās ekonomikas «sirdslēkmes» maina arī nacionālo valstu pašidentifikāciju un uzvedību,» norāda Ronis.
«Kopš neatkarības atgūšanas, Latvijā ir izaugusi virsnieku paaudze, kas starptautiskajās operācijās Bosnijā, Kosovā, Irākā, Afganistānā un citviet, ir ieguvusi praktisku un neatsveramu modernas karadarbības veikšanas pieredzi. Viņaprāt, tieši uz šiem cilvēkiem balstās Latvijas aizsardzības spēju stiprināšana. Atzinīgi vērtējams arī fakts, ka sakaru un komunikācijas sistēmas ir sinhronizētas ar Lietuvu un Igauniju. Esošie un plānotie aizsardzības pasākumi un iepirkumi liecina, ka esam uz pareizā ceļa,» secina eksperts.
Bruņoto spēku transformācijas procesā nozīmīga loma, īpaši reģionos, ir Latvijas zemessardzei kā labi sagatavotai armijas rezervei. Kā svarīgu un motivējošu faktoru, Ronis min ārvalstu karaspēka klātbūtni mūsu teritorijā, vienlaikus uzsverot nepieciešamību turpināt kā finansējuma, tā arī karavīru skaita palielināšanu Latvijas bruņotajos spēkos.
Viņaprāt, pašlaik Latvijas drošības vājais posms ir starpinstitucionālā sadarbība, tas ir, ministriju un dažādo valsts iestāžu darba koordinācija valsts drošības vajadzībām. «Latvijas politiskās vadības un diplomātijas šā brīža uzdevums ir iegūt laiku un patiesus sabiedrotos mūsu bruņotajiem spēkiem, lai tie, savukārt, spētu sagatavoties savu pienākumu pildīšanai jaunajos apstākļos,» tā Ronis.
Attiecībās ar Krieviju, Ronis norāda uz diviem galvenajiem drošības riskiem. Pirmkārt, ja Krievijas ekonomiskā un sociālā situācija pasliktināsies, Maskava varētu turpināt izaicināt Rietumus uz globālām sarunām un «tad trajektorija var atvest arī pie mums». Vēl bīstami, ja mūsu reģionā notiek incidents starp NATO spēkiem un Krieviju, kas var pāraugt daudz nepatīkamā situācijā. Tuvākajā nākotnē Ronis neparedz ievērojamus uzlabojumus attiecības ar šo kaimiņvalsti, vien rosina pašiem rīkoties gudri un atbildīgi. «Eiropas Savienības prezidentūra ir beigusies un mūsu ārpolitikai ir laiks atgriezties mājās, bet – ar Vāciju «pie rokas». 25 gados kopš neatkarības atjaunošanas, Krievijas politiķu acīs mēs esam nostaļģija un iespēja, bet ne vairs neatņemama ekonomikas, drošības un cita viņu valsts daļa. Tā ir viena no mūsu identitātēm, ar kuru mums būs jādzīvo,» teic drošības izpētes autors.
Ref: 102.000.102.10591