Latvijā ir vissadrumstalotākā piena ražotāju un piena pārstrādes nozare Eiropā, kas katastrofāli vājina konkurētspēju. Šobrīd visi uzņēmumi tērē jau tā nelielos resursus, cenšoties iekarot eksporta tirgus, brīdī, kad to dara visa Eiropa, intervijā portālam BNN norāda uzņēmuma Latvijas piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.
Anita SkudraPēdējā laika svarīgākie notikumi jūsu pārstāvētajā nozarē?
Laiks, kas izmainīja situāciju piena nozarē, iestājās ar brīdi, kad 2014.gada 7.augustā Krievija pasludināja embargo attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) piena produktu importu. Šis lēmums ir krīzes situācijas pamats un tās rezultāts raksturojams ar piena produktu pārprodukciju pasaules tirgos. Sekojošā piena kvotu atcelšana Eiropā ar šī gada 1.aprīli situāciju saasināja, izraisot ievērojamu cenu kritumu Eiropas un pasaules tirgos. Piena nozares eksperti jau novērtējuši šo situāciju kā nepieredzētu – cenas ir zemas nepieredzēti ilgstoši, turklāt tās ir zemākās pēdējos desmit gados. Šajā sarežģītajā laikā primārs ir jautājums – vai mēs Latvijā, kas pienu ražo un pienu pārstrādā, esam stipri Baltijas, Eiropas un pasaules tirgos. Atbilde, diemžēl, ir neiepriecinoša: mums ir vissadrumstalotākā piena ražotāju un piena pārstrādes nozare Eiropā, kas katastrofāli vājina konkurētspēju. Nav iespējama resursu konsolidēšana kopēja mērķa, kā piemēram, ārēja tirgus apgūšanai. Šobrīd visi uzņēmumi tērē jau tā nelielos resursus, cenšoties iekarot eksporta tirgus, brīdī, kad to dara visa Eiropa.
Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?
Nē, jo kritiskā situācija piena nozarē turpina pastāvēt.
Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?
Valdības centienus uzlabot piena nozares situāciju nevar noliegt, tomēr vērtējot kopumā, jāatzīst, ka šī ir «ugunsgrēka dzēšanas metode», lai nozare vispār izdzīvotu. Jā, ir sniegts atbalsts zemniekiem, jānovērtē arī uzņēmumiem sniegtais eksporta veicināšanas pasākums – atbalsts dalībai starptautiski nozīmīgās pārtikas izstādēs. Protams, kā jau minējuši eksperti, situācija ir ārkārtīgi sarežģīta, to nevar atrisināt īsā laikā un tā cieši saistīta ar notikumiem piena nozarē visā Eiropā. Latvijas situāciju pasliktina apstāklis – nav bijusi piena nozares nākotnes attīstības stratēģija, kura jau sākotnēji būtu vērsta uz starptautisko tirgu apguvi. Ja tāda būtu realizēta, šobrīd piena nozares dalībnieki būtu daudz spēcīgāki un neatkarīgāki no krīzes sekām.
Kā uzņēmējdarbību ietekmē Latvijas politika? Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā jūs vēlētos redzēt? Kas traucē, kas palīdz?
Politiskais fons ietekmē uzņēmējdarbību. Tas skaidrojams gan ar ģeopolitisko situāciju kaimiņu zemēs, gan arī ar likumdošanu un nodokļu politiku Eiropā un Latvijā. Diemžēl, arī šajos jautājumos mums ir «īstermiņa domāšana» – mums ir svarīgi izpildīt tikai konkrētā gada budžeta mērķus, nedomājot par nākotni. Valstī katru gadu mainās nodokļu politikas redzējums, kas, protams, traucē uzņēmumiem plānot savu attīstību un investīcijas. Par ierastu lietu kļuvusi situācija – augustā – oktobrī, kad valdība plāno nākamā gada budžetu, parādās kāda jauna nodokļa ideja. Uzņēmējiem akūti nepieciešama nodokļu politika, kurā garantētas ilgtermiņa attīstības iespējas.
Kā vērtējat nozares pozīciju Baltijas tirgū? Kāda ir konkurence ar Igauniju un Lietuvu?
Kā jau minēju iepriekš, Latvijā ir sadrumstalotākā piena nozare, tāpēc būtiski atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas. Es pat teiktu – piena nozare ir spilgts mūsu tautas vājuma pazīmju spogulis, te var redzēt, ka gribam katrs valdīt savā sētā, ka nespējam sarunāties, nespējam kooperēties, nespējam domāt ilgtermiņā. Gribas uzdot jautājumu: vai ir jāizaug vēl vienai paaudzei, lai mēs spētu mainīties?
Gribu uzsvērt, ka Baltijas tirgus jāuztver kā vienots veselums, Lietuvā izsenis ir spēcīgi piena pārstrādes uzņēmumi, kuriem ir ilgstoša sadarbība ar Latvijas piena ražotājiem. Lietuvas piena nozares attīstības stratēģija ir devusi rezultātu, jo Lietuva vienmēr vēlējusies būt piena nozares līderis Baltijā. Šobrīd katru dienu ap 50% no Latvijā saražotā piena tiek eksportēts uz Lietuvu. Līdz ar to – arī konkurence gatavā produkta tirgū ir patiešām iespaidīga, turklāt jāņem vērā, ka arī vietējā tirgū ir ļoti daudz konkurentu, kas piedāvā augstas kvalitātes produktus.
Igaunija, manuprāt, ir vairākus soļus mums priekšā, stratēģiskāk attīstot piena nozari savā valstī. Nevar noliegt, ka pozitīvu rezultātu devusi atrašanās kaimiņos Somijai, kur ir daudz spēcīgi kooperatīvi un viens no pasaules spēcīgākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Valio, kas, starp citu, ir piena kooperatīviem piederošs uzņēmums. Tātad – stratēģisks redzējums un mērķtiecīga prakse var dot rezultātu arī Latvijas piena nozarē.
Kas ir jūsu nozares «trumpis» un kas «Ahilleja papēdis»?
Mūsu nozares trumpis noteikti ir augstas kvalitātes piens, kuru nodrošina mūsu piena ražotāji. Tomēr «Ahilleja papēdis» attiecīgi – piena ražotāju sadrumstalotība. Un – visvājākā sadaļa esam mēs, piena pārstrādes uzņēmumi, jo mūsu valstī ir 39 piena pārstrādes uzņēmumi, kas ir mazi un salīdzinoši nekonkurētspējīgi pasaules tirgos.
Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu?
Ņemot vērā mūsu atrašanās vietu – Jelgavu, mēs neizjūtam kvalificēta darba spēka trūkumu. Mums ir lieliska sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultāti. Šogad no LLU praksē pie mums strādāja 14 praktikanti, no kuriem četri pēc augstskolas beigšanas uzsākuši darbu „Latvijas Pienā”. Mēs būtu priecīgi, ja līdzīgi veidotos speciālistu nodrošinājums inženiertehniskajā jomā. Jāatzīmē gan, ka uzņēmumā strādā jauni un konkurētspējīgi jaunie speciālisti, kas absolvējuši Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Esam ieinteresēti jaunajiem speciālistiem iemācīt visas ražošanas nianses, tā mēs kopīgi veidojam labāku rezultātu, tiecoties pēc izcilības siera ražošanā, jo esam apņēmušies ierakstīt Latvijas piena ražoto sieru pasaules sieru kartē.
Kādas ir prognozes tuvākajiem pieciem gadiem? Nozarē ekonomiskā situācija uzlabosies, pasliktināsies, nemainīsies?
Strādājot gadu šajā nozarē, ir tapis skaidrs, ka bez milzīgas apņemšanās un cerības, nemaz nevarētu strādāt, tāpēc man ir pārliecība, ka pēc pieciem gadiem mūsu nozare būs nesalīdzināmi labākā situācijā. Visiem ir sapratne, ka ir jāmainās, lai varētu būt pārliecināti par nākotni un nodrošināt konkurētspēju. Piena ražotājiem ir jākooperējas daudz vairāk nekā tas notiek šobrīd, turklāt jākooperējas, balstoties uz stratēģisku nākotnes redzējumu, kļūstot par spēcīgu un attīstītu piena ražotāju. Arī mēs, piena pārstrādes uzņēmumi, būsim daudz stabilāki, jo rezultātu būs devis milzīgais darbs un investīcijas, kas tiek veiktas šobrīd, meklējot jaunus tirgus, ražojot jaunus un inovatīvus produktus ar augstu pievienoto vērtību.
Ref: 102.000.102.11052