«Oktobrī Latvijas apstrādes rūpniecības apjomi atkal nedaudz samazinājušies un kopumā ir tādā pašā līmenī kā pirms gada, nu vairs tikai nedaudz pārsniedzot gada sākuma līmeni. Attīstība turpina būt ļoti svārstīga. Ražotāju eksporta pasūtījumu novērtējums ir nokrities, arī nākotnes ražošanas apjomu gaidas pēc pieauguma augustā ir samazinājušas,» komentē Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Salīdzinājumā ar gadu iepriekš izaugsme vēl joprojām novērojama kokrūpniecībā, poligrāfijā, ķīmiskajā rūpniecībā, datoru, elektronikas un dažu citu iekārtu ražošanā. Savukārt pārtikas rūpniecība turpina krist – kamēr piena produktu ražošanas apjomi atgriezās pie izaugsmes, zivju produktu ražošanas apjomu kritums mērojams ar divciparu skaitļiem. Krīt arī dzērienu ražošana, apģērbu ražošana, nemetālisko minerālu un papīra izstrādājumu ražošana, skaidro ekonomiste.
«Apstrādes rūpniecības attīstība pēdējā laikā neiepriecina. Lai gan daļēji tas varētu būt saistīts ar vārgo ārējo pieprasījumu un nepieciešamību meklēt jaunus noieta tirgus, eksportētāju konkurētspēja pēdējo pāris gadu laikā arī varētu būt pasliktinājusies. Piemēram, Latvijas eksportētāju tirgus daļas Eiropā stagnē jau vairāk kā gadu, proti, Latvijas eksports spēj augt tikai tik daudz, cik aug Eiropas tirgus. Savukārt poļu, čehu, spāņu, vācu eksportētāji gan bijuši veiksmīgāki, palielinot savas tirgus daļas,» uzsver Strašuna.
BNN jau vēstīja, ka pagājušajā gadā Latvijas uzņēmumi saražoja produkciju 28,3 miljardu eiro vērtībā (faktiskajās cenās). Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2014.gada uzņēmējdarbības strukturālās statistikas provizoriskie dati, kas atspoguļo ekonomiski aktīvo tirgus sektora uzņēmumu kopējo saimnieciskās darbības rezultātu.
Lielāko daļu no kopējās produkcijas vērtības veidoja pakalpojumu nozare (10,0 mljrd. eiro jeb 35,2%) un rūpniecības nozare (9,3 mljrd. eiro jeb 32,8%). Tirdzniecības uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība pērn bija 4,9 mljrd. eiro jeb 17,3% no kopējā apjoma, savukārt būvniecības uzņēmumi saražoja produkciju 4,2 mljrd. eiro vērtībā (14,7%).
Pagājušajā gadā lielāko pievienoto vērtību faktiskajās cenās radīja pakalpojumu nozares uzņēmumi – 4,3 mljrd. eiro jeb 41,9% no kopējā apjoma. Rūpniecības un tirdzniecības nozares uzņēmumu radītā pievienotā vērtība sasniedza attiecīgi 2,8 mljrd. eiro (27,1%) un 2,3 mljrd. eiro (22,4%), savukārt būvniecības uzņēmumu pievienotā vērtība – 0,9 mljrd. eiro jeb 8,6%.
Pērnajā gadā katra nodarbinātā persona radīja 17,0 tūkst. eiro pievienotās vērtības. Vislielākā pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto personu bija rūpniecībā – 20,1 tūkst. eiro, savukārt pakalpojumu nozarē – 17,6 tūkst. eiro, tirdzniecībā – 14,7 tūkst. eiro un būvniecībā – 13,4 tūkst. eiro.
Pērn lielāko daļu uzņēmumu izmaksu faktiskajās cenās veidoja preču un pakalpojumu iegādes izmaksas– 41,9 mljrd. eiro jeb 83,5% no kopējām izmaksām. Savukārt personāla izmaksas veidoja 5,3 mljrd. eiro (10,5% no kopējām izmaksām) un bruto kapitālieguldījumi materiālās lietās 2014.gadā, sasniedza 3 mljrd. eiro jeb 6% no kopējām izmaksām.
Ref: 102.000.102.11321