Jūrmalā paņemts kredīts, piesaistīta Eiropas Savienības (ES) nauda, uztaisīta moderna katlumāja un pēc tam nolemts siltumu pirkt no cita izņēmuma. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis kopā ar Pašvaldību savienības priekšsēdi Andri Jaunsleini jūnija vidū svinīgi atklāja rekonstruēto Kauguru katlumāju. Tā izmaksāja 6,5 miljonus eiro. 3,5 miljonus Jūrmalas dome aizņēmās, 2,6 piesaistīja no Eiropas struktūrfondiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šo naudu piešķīra ar noteikumu, ka katlumāja Jūrmalu kurinās ar videi draudzīgu kurināmo.
Taču vēl pirms katlumāja bija gatava, Truksnis Jūrmalas siltuma vadītājam Zigurdam Starkam pieprasījis, lai viņš slēdz līgumu ar kādu privātfirmu par siltuma iepirkšanu. Šāds līgums būtu padarījis investīcijas katlumājā bezjēdzīgas. Līgumu Starks nenoslēdza un amatu Jūrmalas siltumā zaudēja. Viņš atceras, ka privātuzņēmuma pārstāvji bijuši ļoti uzstājīgi un piedāvājuši likumā neparedzētus maksājumus. Starks pieļauj, ka piedāvājumi izteikti arī Truksnim un jaunajam Jūrmalas siltuma vadītājam, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.
Lai varētu radītu likumīgu pamatu siltuma iepirkšanai no privātuzņēmuma, Jūrmalas siltums esot centies mākslīgi sadārdzināt izmaksas par šķeldu, uzskata Starks. «Šķeldu uz šo brīdi var nopirkt Latvijā 8-9 eiro robežās par kubikmetru. Un viņi iepērk par 11,9. Tātad par četriem eiro dārgāk. Un tādēļ viņi uztaisa esošo katlumāju par konkurētnespējīgu, parādīs visai Jūrmalai, cik viņi labu darbu izdarījuši, re, kur iepērk par 18 eiro, piemēram. Lai gan par 18 mēs paši varējām ražot,» viņš norāda.
LIAA vadītājs Andris Ozols atzina, ka, ja uzņēmums siltumu neražos, aģentūra prasīs Jūrmalas domei Eiropas miljonus atdot. Līgums ar privātfirmu vēl neesot noslēgts, taču ir parakstīts nodomu protokols, kas paredz siltumu iepirkt, kolīdz privātuzņēmumam būs tehniskas iespējas to ražot. Tās jānodrošina līdz 2017.gada 31.augustam. Ja Truksni mēra amatā nomainītu cits deputāts, viņš līgumu varētu atteikties parakstīt.
Otrs megaprojekts, kuru dome iecerējusi novest līdz galam vēl šajā sasaukumā ir Lielupes skolas rekonstrukcija. Lai to īstenotu, dome pat juridiski apvienoja divas mācību iestādes, kas katra atrodas citā Jūrmalas galā – Lielupes un Kauguru skolu, lai tāda apjoma rekonstrukcijai būtu likumīgs pamats. Lielupes skolas rekonstrukcijai plāno iztērēt 16 miljonus eiro. Pašvaldībai šādas naudas nav un to plāno aizņemties bankā.
«Mēs nevaram atbalstīt šādu konstrukciju par šādām izmaksām, kādas tika pieņemtas 20.oktobrī. Tās mūsuprāt, ir nepamatoti lielas, kopā ar Eiropas naudām sasniedz praktiski 18 miljonus. Tas ir fantastiski. Domes sēdē teica, ka konkurss esot noticis, uzvarētāji esot it kā Skonto būve,» komentē Jūrmalas domes deputāts Arnis Ābelīte.
Arī šis projekts vēl nav pabeigts. Vienā no pēdējām domes sēdēm deputāti, kas neatbalstīja Truksni, balsoja arī pret skolas rekonstrukciju. Pabeigt lielos projektus mēram Truksnim palīdzēs deputāte Karina Siņkeviča. Sākumā viņa izpildīja savas partijas Saskaņa valdes lēmumu balsot par Trukšņa atcelšanu, taču jau nedēļu vēlāk deputātei esot pamodusies sirdsapziņa, viņa sapratusi, cik labs mērs ir Truksnis un nobalsoja par Trukšņa atkaliecelšanu amatā.
Vēlu ceturtdienas vakarā Zaļā partija rīkoja savas nodaļas sapulci Jūrmalas restorānā Cotton Club. Bija sabraukuši Truksni atbalstošie domes deputāti un darbinieki. Vienojās, ka prasīs Zaļās partijas domei atcelt lēmumu par Trukšņa izslēgšanu no partijas, jo Truksnis esot labs mērs, kas īstenojot vērienīgus un pilsētai vajadzīgus projektus.
Zaļās partijas Jūrmalas nodaļas biedri arī lēmuši, ka no partijas izslēgtais Truksnis joprojām būs viņu nākamo pašvaldību vēlēšanu lokomotīve. Ne tam traucēklis ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklēšana, ne arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ieteikums Truksnim nebūt pilsētas mēram. Un tā vien šķiet, ka Zaļās partijas vadība tam šķēršļus neliks, jo KNAB vēl neesot pierādījis, ka Truksnis būtu vainojams partiju finansēšanas likuma pārkāpšanā.
Ref: 102.000.102.13888