Šogad 21.novembrī apritējuši trīs gadi kopš Zolitūdes traģēdijas. Tiesas procesos pēdējā laikā bijuši daudzi pavērsieni – ar liecinieku liecībām klajā nākuši jauni fakti, panākta vienošanās starp cietušo tuviniekiem un tiesvedībās iesaistītajiem uzņēmumiem, kā arī sabiedrībā plašāk ticis diskutēts par būvniecības jautājumiem, kas aktualizējās līdz ar traģēdiju.
Pētījumu centrs SKDS veica pētījumu, lai noskaidrotu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju uzskati Zolitūdes traģēdijas kontekstā par tiesvedības procesiem trīs gadus pēc traģiskā notikuma. Respondentiem sniedzot atbildi uz jautājumu, cik lielā mērā viņi interesējas, seko līdzi jautājumiem, kas saistīti ar Zolitūdes traģēdiju – ziņām, notikumu pavērsieniem, vairāk nekā puse respondentu sniedza atbildi, ka interesējas (52,0%), taču gandrīz tikpat liela daļa, ka neinteresējas (42,3%).
Savukārt jautājot jau konkrētāk par to, cik lielā mērā respondenti seko līdzi Zolitūdes traģēdijas tiesu gaitai, vairāk nekā puse respondentu atbildēja, ka neinteresējas (53,9%) – no tiem 38,5% drīzāk neinteresējas, bet 15,4% – nemaz neinteresējas. Savukārt interesējas par Zolitūdes tiesu gaitu 40,1% – no tiem 36,5% drīzāk interesējas, bet 3,6% ļoti interesējas, informē SKDS.
Atbildot uz jautājumu, kā tiek vērtēta Zolitūdes tiesu gaita kopumā – vai tā, pēc respondentu domām, ir adekvātā ātrumā vai tiek novilcināta, respondenti pārsvarā sniedza atbildi, ka, viņuprāt, tiesas process tiek novilcināts (68,7%). Piektā daļa respondentu atzina, ka viņiem to ir grūti pateikt (21,1%). Tikai desmitā daļa respondentu sniedza atbildi, ka, viņuprāt, tiesas process notiek adekvātā ātrumā (10,1%).
Uzdodot jautājumu par nesen panākto vienošanos starp uzņēmumiem “Maxima Latvija” un “Tineo” un bojāgājušo ģimenēm, 46,4% respondentu atzina, ka tas ir būtisks pavērsiens Zolitūdes lietā – no tiem 37,8%, ka drīzāk ir. Savukārt 33,0% aptaujāto atzina, ka tas nav bijis būtisks pavērsiens – no tiem 24,6%, ka drīzāk nav. Aptuveni piektajai daļai respondentu bija grūti spriest par šo jautājumu (20,6%).
Jautājot, kā tiek vērtēts panāktās vienošanās naudas izmaksu apjoms, kas ir 100 000 eiro, vairāk nekā puse respondentu atzina, ka to vērtē pozitīvi (60,3%) – no tiem 45,0% vērtē to drīzāk pozitīvi, bet 15,2% ļoti pozitīvi. Piektā daļa respondentu (20,0%) panākto vienošanos vērtē neitrāli. Šo vienošanos negatīvi vērtē 9,1% respondentu – no tiem 6,6% drīzāk negatīvi, bet 2,5% ļoti negatīvi. Desmitā daļa respondentu atzina, ka viņiem ir grūti spriest par to (10,6%).
Jautājot, vai visiem atbildētājiem šajā tiesas prāvā vajadzētu slēgt vienošanos ar cietušajiem, vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka jā (52,7%). Lielai daļai respondentu ir grūti spriest par šo jautājumu (38,9%). Tikai 8,4% respondentu uzskata, ka šāda vienošanās nebūtu jāslēdz.
Jau ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Šobrīd lieta atrodas tiesā.
Ref: 102.000.102. 14121