Starp Baltijas valstu galvaspilsētām mājokļu pieejamība uzlabojas tikai Rīgā

Šī gada trešajā ceturksnī Rīga ir vienīgā no Baltijas valstu galvaspilsētām, kur mājokļu pieejamība ir uzlabojusies, salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni. Vidējās neto algas pieaugums un aizdevuma procentu likmju samazinājums veicināja mājokļu pieejamības uzlabojumu.

Tallinā pieejamība nedaudz pasliktinājusies augstāku aizdevuma procentu likmju iespaidā, bet Viļņā jau otro ceturksni pēc kārtas pieejamība samazinās, strauji augot vidējām dzīvokļu cenām.

Swedbank Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā gada griezumā atkārtoti uzlabojies. MPI sasniedzis vērtību 162.5, kas ir par 2.3 punktiem vairāk nekā pērn trešajā ceturksnī. Indeksa vērtība 162.5 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi bija par 62.5% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Uzlabojumu veicināja mājokļu kredītu procentu likmju sarukums par 15 bāzes punktiem, kā arī vidējās neto algas pieaugums par 1.7%, lai gan algu pieauguma temps mazinās jau otro ceturksni pēc kārtas. Vidējā darījuma cena kvadrātmetrā auga par 2.2%, un darījuma cenu pieaugums novērojams visos dzīvokļu segmentos.

«Mājokļu pieejamība 3. ceturksnī turpina uzlaboties, kas atspoguļojas arī nelielā aktivitātes un cenu pieaugumā. Kopumā mājokļu tirgus vērtējams kā stabils. Ekonomiskās cenu klases segmentā, kas veido lielāko daļu mājokļu tirgus darījumus, var teikt, ka piedāvājums ir līdzsvarā ar pieprasījumu. Attīstījusies tendence dzīvokļus rezervēt, pirms to būvniecība ir pabeigta, kas varētu liecināt, ka reizē labas kvalitātes un atbilstošas cenas dzīvokļu trūkst. Pieprasījumam ir potenciāls augt – iedzīvotāju ienākumi aug, turpina augt arī uzkrājumi, un kredītu procentu likmes saglabājas zemā līmenī. Kamēr noskaņojums par ekonomiku kopumā būs ļodzīgs, cilvēki paliks piesardzīgi,» skaidro Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava.

Tallinā 3.ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, MPI samazinājies par 0.8 punktiem, sasniedzot vērtību 145,9. Samazinājumu ietekmēja neliels četras bāzes punktu kāpums mājokļu kredītu procentu likmēs. Vidējās dzīvokļu cenas auga roku rokā ar vidējo neto algu – abi rādītāji palielinājušies par 7,8% gada griezumā.

Viļņā 3.ceturksnī MPI kritis par 6,4 punktiem, sasniedzot vērtību 124,3. Samazinājumu galvenokārt noteica gada vidējās dzīvokļa cenas kvadrātmetrā pieaugums par 12,8%. Vidējās neto algas izaugsme sasniedza 7,8%, kamēr kredītu procentu likmes pieauga par četriem bāzes punktiem.

Laika posms, kas nepieciešams mājsaimniecībai Rīgā, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai pilnas atbildības mājokļa kredītam, gada laikā samazinājies par 0,1 mēnesi, sasniedzot 25 mēnešus. Mājokļa kredīta ar ierobežotu klienta atbildību (ar tā saukto «nolikto atslēgu principu») pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir būtiski lielāks, jo ir nepieciešama lielāka pirmā iemaksa. Uzkrāšanas laiks ir ilgāks, ja mājsaimniecībai vienlaikus jāmaksā arī par īri. Savukārt mājokļa kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir ievērojami īsāks – tam nepieciešama mazāka pirmā iemaksa, un tās atvieglojums ir atkarīgs no apgādājamo skaita. Uzkrāšanas laiks Tallinā palicis nemainīgs (29,7 mēneši), kamēr Viļņā tas pieaudzis par 1,7 mēnešiem (38,1 mēnesis).

BNN jau iepriekš vēstīja, ka mājokļu pieejamība Rīgā ir uzlabojusies arī šī gada pirmajā ceturksnī. Pieejamības uzlabojumu veicināja gan samērā spēcīgs algu kāpums, gan vidējās dzīvokļu cenas kritums pret attiecīgo periodu.

 Ref:224.000.102.006