KP: Nav pamata dramatizēt ar it kā neizbēgamo pārtikas cenu sadārdzinājumu

Skaidrīte Ābrama

 

Vadošo tirgus dalībnieku vai organizāciju pārstāvju paziņojumi par gaidāmo cenu celšanos konkurences tiesību praksē var tikt uzlūkoti kā signāls visam tirgum saskaņoti rīkoties, ceļot cenas, un tas savukārt var kļūt par iemeslu konkurences pārkāpuma izmeklēšanai, skaidro Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

«Kaut arī gada nogalē ir pašsaprotamas sarunas un prognozes par jaunā gada tendencēm valstī, tomēr bez ievērības nevar atstāt publiskajā telpā radīto bezatbildības burbuli par cenu kāpumiem vienā vai otrā nozarē. Gluži kā korī cits citu pārspēdami, atsevišķu pārtikas industrijas un pat Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāvji skandināja (un droši vien vēl turpinās to darīt), ka «2017.gadā mūs gaida neizbēgams cenu pieaugums dažādās pārtikas produktu grupās.» Tādējādi tikai turpinot sēt cenu kāpuma gaidas publiskajā telpā, kurā katra šāda ziņa var izraisīt nevēlamu lavīnas efektu,» pauž Ābrama.

Viņa uzsver, ka gluži kā Jaunā gada salūts ar līdzīgu vēstījumu klajā nācis arī Latvijā lielākā piena produktu pārstrādes uzņēmuma Food Union stratēģijas un biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs, sakot:«Ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, tad nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu un iemesls tam esot piena iepirkumu cenu kāpums.»

Food Union grupas viceprezidents biznesa attīstības un stratēģijas jautājumos Normunds Staņēvičs, komentējot Ābramas teikto, skaidro: «Nevaram piekrist Konkurences padomes vadītājas pārmetumiem, jo mēs, tāpat kā jebkurš cits liels Latvijas uzņēmums savā nozarē, noslēdzoties gadam atbildam uz mediju jautājumiem par aktualitātēm nozarē un prognozēm nākamajam gadam. Galvenā aktualitāte mūsu nozarē 2016.gadā bija ļoti zemās piena iepirkuma cenas, kurām sekoja ļoti straujš to kāpums – 50-60% apmērā periodā no septembra līdz gada beigām.»

Viņš uzsver, ka tas ir ļoti liels kāpums galvenajai piena produktu izejvielai, kas nozīmē, ka tas jau ietekmē gala produktu cenas. «Attiecīgi, mēs jūtamies atbildīgi Latvijas iedzīvotājiem to skaidrot.»

«Papildus vēlos uzsvērt, ka mēs komunikācijā par cenām vienmēr uzsveram, ka izejvielu cenu kāpums cenas veikalos ietekmē ar zināmu laika nobīdi, tas nav straujš un tieši proporcionāls, bet nav šaubu, ka ietekme pastāv. Turklāt mēs kā ražotājs nenosakām produkta cenu plauktā, to nosaka mazumtirgotājs. Mēs nosakām to cenu, par kādu pārdodam mazumtirgotājam,» skaidro Staņēvičs.

Ābrama stāsta, ka «Ir tikai apsveicami, ja daļa zemnieku ir atraduši labākus noieta tirgus, kur maksā atbilstošāk par ieguldīto darbu un saražoto vērtīgo izejvielu. Bet vai tas neizbēgami nozīmē, ka arī Latvijas pircējiem par pārtiku veikalu plauktos vai tirdziņos būs jāmaksā būtiski, proporcionāli vairāk? Mana atbilde ir nē. Un to varu pamatot ar Konkurences padomes veiktajiem pētījumiem, analizējot, kā  mainās izmaksas un cenas pārtikas piegādes ķēdē  –  no izejvielas iepirkuma līdz veikala plauktam.» 

Pagājušā gadā Konkurences padomes pētījums par cenu izmaiņu dinamiku no svaigpiena līdz piena galaproduktiem atklāja, ka svaigpiena izmaksām pieaugot, ne vienmēr vienlaikus proporcionāli jāpieaug arī tā pārstrādātāju cenām, un svaigpiena cenu šoka jeb strauju, būtisku svaigpiena iepirkuma cenu izmaiņu gadījumā pārstrādes izmaksas tiek ietekmētas četras reizes mazāk. Turklāt mazumtirdzniecības posmā cenas reakcija ir mazāka par vienu procentpunktu no sākotnējās, tas ir piena kā izejvielas cenas pieauguma.

Savukārt citā Konkurences padomes 2016.gadā veiktajā svaigpiena tirgus pētījumā secināts, ka piena produktu eksporta struktūrā joprojām dominē mazapstrādāti piena produkti. Līdz ar to svaigpiena iepirkuma cenas Latvijā negatīvi ietekmē pārstrādes uzņēmumu nespēja rentabli realizēt saražoto produkciju un attiecīgi par svaigpienu zemniekiem maksāt vairāk.

«Tā, lūk, ir būtiska problēma. Un pie tā visa, ņemot vērā aktīvi skandināto piena produktu cenu kāpumu, paturēsim prātā, ka mēs nedzīvojam noslēgtā tirgū un jau tagad Latvijā ir nozīmīgs līdzvērtīgu piena produktu imports, kas būtiska cenu sadārdzinājuma gadījumā mazumtirdzniecības plauktos spēs aizstāt vietējo produkciju,» stāsta priekšsēdētāja.

Viņa uzsver, ka neredz pamatu dramatizēt situāciju Latvijā ar it kā neizbēgami gaidāmo pārtikas produktu cenu sadārdzinājumu mazumtirdzniecībā un sēt iedzīvotājos neizbēgama cenu kāpuma gaidas. Iepriekš minētie apsvērumi par pārtikas izejvielu un galaprodukta plaukta cenu korelācijām un aizstājējproduktu esamību viņas skatījumā nedod pamatu arī decembrī publiskajos medijos paustajam satraukumam par cenu kāpumu «nedabiski lētajai» maizei, eļļām, apelsīniem, pat kafijai un citiem produktiem. Nav nekāda ekonomiska pamata uzskatīt, ka problēmas ar robustas kafijas pupiņu ražu radīs deficītu visā kafijas tirgū, tādēļ iedzīvotājiem nekādā ziņā nevajag steigt veidot šī produkta krājumus, skaidro Ābrama.

BNN jau vēstīja, ka pēc Agroresursu un ekonomikas institūta nodaļas vadītājas Ingūnas Gulbes teiktā, nākamgad varētu būt gaidāms cenu pieaugums piena produktiem, kafijai, eļļām un apelsīniem, kas skaidrojams ar tendencēm pasaules tirgos, savukārt vietējā tirgus specifikas dēļ Latvijā cena varētu palielināties maizei.

Vienlaikus Gulbe norādīja, ka atsevišķām produktu kategorijām – olām, zivīm, graudiem un gaļai – cenas turēsies stabilas vai arī nedaudz samazināsies.

«Piena tirgū iepirkuma cenas turpina kāpumu, līdz ar to pārstrādei jāpalielina savas galaproduktu cenas, lai spētu samaksāt piegādātājiem. Patlaban zemniekiem maksā ap 30 centiem par kilogramu piena. Cena vēl kāpj, jo darbu sākušas vairākas rūpnīcas Lietuvā un Polijā. Nedomāju gan, ka cena sasniegs 40 centus, te jābūt robežai. Iespējams, ka nākamgad darbu varētu pārtraukt dažs labs mazais pārstrādes uzņēmums, kuri specializējas uz šauriem nišas produktiem un kuriem nav eksporta tirgu, jo vienkārši nespēs samaksāt zemniekiem,» sacīja Gulbe.

«Savukārt kafijas cena varētu nedaudz pieaugt, jo šogad pasaulē problēmas ar Robustas šķirnes pupiņu ražu, tur veidojas deficīts. Arī taukvielām – eļļām un sviestam, – cenas būs ar pieaugumu, jo pārstrāde iepriekšējos gados nedaudz samazinājās, bet tagad pieprasījums strauji pieaug. Savukārt apelsīniem slikto ražu dēļ cenas kāpums varētu būt ievērojams. Tas nozīmē, ka arī apelsīnu sulas koncentrātiem gaidāms cenas pieaugums,» iepriekš izteicās Gulbe.

Ref:224.000.102.079

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas