Rīgas Motormuzejā, otrdien, 14.februārī, norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Zinātnes fonda rīkotā Gada balva zinātnē 2016 svinīgā apbalvošanas ceremonija. Tajā tika godināti nozīmīgākie aizvadītā gada zinātnes sasniegumu autori un kolektīvi.
LZA izvērtējot vairāk nekā 50 iesniegtos priekšlikumus dažādās zinātņu nozarēs, ir nosaukusi vienpadsmit nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2016.gadā, kā arī sešus projektus, kuri saņēma LZA atzinības rakstus, informē LZA.
«Latvijas zinātnieki aizvadītajā gadā ir noslēguši vairākus apjomīgus pētījumus, kas sniedz būtisku pienesumu ne tikai zinātnes attīstībā, bet dod arī pievienoto vērtību dažādām tautsaimniecības nozarēm, jo vairāki no projektiem tapuši sadarbībā ar uzņēmumiem un atsevišķi no tiem jau darbojas dzīvē, atvieglojot ikdienas darbu uzņēmumiem,» norāda LZA prezidents un Zinātnes fonda valdes loceklis Ojārs Spārītis.
Starp labākajiem sasniegumiem teorētiskajās zinātnēs nosaukts Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes akadēmiķa Andreja Cēbera un zinātņu doktora Kaspara Ērgļa pētījums Lokanu magnētisko stīgu modelēšana un sintēze, kas aptver lokanu magnētisku stīgu teorētiskos modeļus, skaitliskos algoritmus to uzvedības modelēšanai un protokolus to sintēzei.
LZA starp lielākajiem sasniegumiem zinātnē nosaukusi arī Saules sistēmas mazo planētu-asteroīdu pētījumu, kuru veicis LU Astronomijas institūta pētnieks Ilgmārs Eglītis. Viņš savos pētījumos atklājis 48 jaunus Saules sistēmas asteroīdus un precizējis 826 asteroīdu orbītas.
Būtisku ieguldījumu Latvijas arhitektūras vēsturē sniedzis pētījums par Rīgas arhitektūru 17.gadsimtā, kuru izstrādājusi Anna Ancāne.
Savukārt eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga noslēgusi nozīmīgu latviešu folkloras pētniecības posmu, kas bija veltīts aptuveni 4000 latviešu tautasdziesmu tekstu par sauli formas un satura problēmu izpētei, un pabeigusi izdot monogrāfiju Trejādas saules.
Gada balva par nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē tiek pasniegta kopš 2002.gada.
Ref: 225.000.103.039