Tiesa aizliedz Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) slēgt jaunus līgumus par Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijas darbiem, VNĪ tiesas lēmumu apstrīdēs.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien, 1.martā, ir lēmusi apmierināt būvnieku Pilnsabiedrības PMK un BBA lūgumu nodrošināt prasību un aizliedza VNĪ slēgt jebkādus darījumus ar jauniem būvniekiem par Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas rekonstrukcijas būvniecības projektā vai tā izmaiņās paredzēto darbu veikšanu, ziņo PMK un BBA pārstāvji.
Savukārt VNĪ norāda, ka iepazīstoties ar tiesas lēmumu, kas balstīts uz vienpusējiem pilnsabiedrības PMK un BBA argumentiem, nepiekrīt tiem un norāda, ka uzņēmums ar savu rīcību ir kavējis un turpina kavēt projekta attīstību un realizāciju.
VNĪ atkārtoti uzsver, ka Būvuzņēmējs pirms līguma slēgšanas iepazinās ar objektu un tā faktisko stāvokli, gan ar projekta dokumentāciju un saturu. Būvuzņēmējs, iesniedzot piedāvājumu un noslēdzot Līgumu, ir apliecinājis savu izpratni par būvprojektā norādīto darbu apjomu, savas cenas piedāvājumu un darbu izpildes grafiku.
Atbilstoši valstī pastāvošajai likumdošanai, Pasūtītājam, kas šajā gadījumā ir VNĪ, nav pamata apšaubīt būvprojekta kvalitāti, ja tam ir veiktas nepieciešamās ekspertīzes un tas ir saskaņots likumā noteiktajā kārtībā. VNĪ uzsver, ka Būvuzņēmējs būvdarbu gaitā veica ar VNĪ nesaskaņotus būvdarbus. Būvuzņēmējs ierosināja tādas izmaiņas, kuras sākotnēji būvprojekts neparedzēja, kā arī nebija izprotams pamatojums šādām izmaiņām un to izcenojumiem.
Turpretī PMK un BBA pārstāvji skaidro, ka tiesas lēmumā norādīts, ka «iepazīstoties ar prasības pieteikumu un tam pievienotajiem dokumentiem, tiesa, ņemot vērā prasības pirmsškietamo formālo juridisko pamatojumu, var izdarīt secinājumu pašreizējā procesa stadijā, ka tās pierādīšanas gadījumā, prasības apmierināšanas iespējamība ir pirmsškietami lielāka par tās noraidīšanas iespējamību». Tiesas lēmums nav pārsūdzams.
«VNĪ paziņojums par līguma izbeigšanu ar Pilnsabiedrību PMK un BBApar Rakstniecības un mūzikas muzeja pārbūves darbu veikšanu ir viennozīmīgi prettiesisks. Mums ir ļoti daudz pierādījumu tam, ka Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijas gaitā pasūtītājs – VNĪ – nav pildījis savus pienākumus, nav rīkojies kā rūpīgs un gādīgs saimnieks, un visbeidzot prettiesiski lauzis līgumu ar būvnieku, tāpēc vērsāmies ar prasību tiesā. Arī tiesa, izvērtējot prasības pirmsškietamo pamatotību, ir atzinusi par nepieciešamu nodrošināt mūsu celto prasību,» norāda Pilnsabiedrības PMK un BBA pārstāvis Ivo Čerbakovs.
Pilnsabiedrība pagājušajā nedēļā iesniedza prasību tiesā pret VNĪ par noslēgtā līguma izpildīšanu, tajā skaitā apstrīdot VNĪ prettiesisko paziņojumu par līguma vienpusēju izbeigšanu. Vienlaicīgi ar prasības celšanu pilnsabiedrība, atbilstoši likuma normām, lūdza tiesu piemērot prasības nodrošinājumu – aizliegt VNĪ slēgt jebkādus darījumus (līgumi, vienošanās utt.) ar jauniem būvniekiem par Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas rekonstrukcijas būvniecības projektā vai tā izmaiņās paredzēto darbu veikšanu.
Savā pieteikumā tiesai būvnieks lūdz atzīt VNĪ paziņojumu par līguma vienpusēju izbeigšana par nepamatotu un prettiesisku, kā arī spēkā neesošu no tā izdošanas dienas, noslēgtā līguma izpildi un samaksas piedziņu par izpildītajiem darbiem.
«Kā argumentu līguma laušanai VNĪ norāda, ka uzņēmējs nav izpildījis nolīgtās saistības, pieļaujot acīmredzamu vieglprātību un uzmanības trūkumu. Šis ir diezgan savdabīgs formulējums, un protams, nevar kalpot par pamatojumu tik nopietna līguma laušanai un būvdarbu pārtraukšanai. Apjomīgā būvniecības procesa dokumentācija, tajā skaitā būvnieka korespondence pasūtītājam, nekādā veidā neliecina par vieglprātību. Tieši pretēji, visā būvniecības procesā būvnieks aktīvi ir risinājis ar projekta realizāciju saistītos problēmjautājumus, bet pasūtītājs nav nodrošinājis savu pienākumu izpildi,» komentē būvnieku pārstāvis.
VNĪ trešdien, 28.februārī, ir izsludinājuši jaunu iepirkumu par būvdarbu veikšanu muzeja ēkā, kurā jaunajiem potenciālajiem būvniekiem noteikusi darbu pabeigšanas termiņu piecus kalendāros mēnešus, lai arī esošajam būvniekam bija pieprasījuši darbus pabeigt trīs mēnešu laikā. «Tādējādi pati VNĪ ir būtībā atzinusi, ka objektīvi būvdarbu pabeigšana līdz 30.aprīlim nav iespējama, būvniecības procesa laikā pasūtītāja un projektētāja veikto apjomīgo būvprojekta izmaiņu dēļ, kā arī iepriekš neparedzamu jaunatklātu apstākļu dēļ,» uzsver būvnieki.
BNN jau ziņoja, ka 2015.gada 11.jūnijā VNĪ izsludināja atklātu konkursu Rakstniecības un mūzikas muzeja pārbūves būvdarbu veikšana Pils laukumā 2, Rīgā. 2015.gada 10.augustā Pilnsabiedrība iesniedza savu konkursa piedāvājumu. Taču līgums ar būvniekiem tika noslēgts tikai 2016.gada 28.aprīlī, jo astoņu mēnešu garumā pasūtītājs pieņēma trīs prettiesiskus lēmumus, kuri tika atcelti ar Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumiem.
«VNĪ prettiesiski pieņemto lēmumu rezultātā valsts uzņemto saistību termiņš fondu līdzfinansējuma apguvei tika būtiski samazināts, un kopā ar apjomīgajām izmaiņām būvprojektā ir novedis pie tā, ka vēsturiskās ēkas rekonstrukciju nav iespējams pabeigt ne līdz 2017.gada 26.janvārim, ne arī līdz fondu līdzfinansējuma apguves termiņam 2017.gada 30.aprīlim,» skaidroja Čerbakovs.
Čerbakovs norādīja, ka uzsākot būvdarbus vēsturiskajā muzeja ēkā un atsedzot dažādas būvdarbu zonas, tika konstatēts, ka būvniekam no VNĪ puses nodotajā būvprojektā paredzētie tehniskie risinājumi neatbilst senās ēkas faktiskajam stāvoklim. Viens no būtiskākajiem cēloņiem tam, ka izstrādāto būvprojektu, ja vien tajā neveic būtiskas izmaiņas, nevar realizēt, jo kā izrādās, VNĪ, pirms izstrādāt būvniecības projektu šādai vēsturiskai ēkai, nav pasūtījusi tās pilnvērtīgu tehnisko izpēti. Būtībā būvprojekts izstrādāts uz vizuālās apsekošanas novērojumiem. «Rezultātā, lai būtu iespējams veikt muzeja ēkas rekonstrukciju tā, lai ēka būtu droša un funkcionējoša, būvniecības projektā bija nepieciešamas tik apjomīgas izmaiņas, ka tās pārsniedz 20% no visa projekta.»
Ref:224.000.103.502