Tā saucamais «vairāku ātrumu» Eiropas Savienības attīstības modelis ir pieņemams, ja valstis, kuras sadarbojas ciešāk, atstāj citām valstīm iespēju pievienoties šim sadarbības modelim, tā norādījuši Somijas un Igaunijas prezidenti.
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) otrdien, 7.martā, Helsinkos uzstājusies kopīgā preses konferencē ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisti (Sauli Niinistö), kurā vērtējusi, ka svarīgi ir, lai dalībvalstis strādātu kopā jautājumos, ko atsevišķas valstis nevar atrisināt vienatnē, un lai visām dalībvalstīm joprojām būtu pieejamas dažādas sadarbības formas.
Igaunijas raidorganizācija ERR vēsta, ka tam piekritis Somijas prezidents un pasvītrojis savas valsts pieredzi dažādos sadarbības formātos, kā arī norādījis, ka iespējām sadarboties jābūt atvērtām attiecībā uz visām valstīm, kuras atbilst izvirzītiem kritērijiem.
Vērtējot Eiropas Komisijas izvirzītos vairākus Eiropas Savienības ilgtermiņa attīstības modeļus, arī Francijas, Vācijas, Itālijas un Spānijas valdību vadītāji 7.martā pauduši savu atbalstu tieši «vairāku ātrumu» ES, kas piedāvā ciešāku sadarbību ES dalībvalstu vidū, bet vienlaikus pieļauj iespēju, ka dažādas dalībvalstis var pa laikam iesaistīties kopīgos projektos, kas tām šķiet lietderīgi.
Savā ziņā ES jau pašlaik ir «vairāku ātrumu» valstu apvienība – ne visas dalībvalstis ietilpst bezrobežu Šengenas zonā un eiro kā nacionālo valūtu lieto 19 no kopumā 28 dalībvalstīm.
BNN jau vēstīja, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker) 1.martā, atklāja savus ES glābšanas plānus, vienlaikus brīdinot, ka blokam tagad jāraksta «jauna nodaļa», rēķinoties ar 2019.gadā gaidāmo «Breksitu».
Bijušais Luksemburgas premjers izklāstījis piecus «ceļus uz vienotību» – ES līderiem tie būtu jāapsver 25.martā Romā gaidāmajā īpašajā samitā, kas tiek rīkots par godu bloka dibināšanas līguma 60.gadadienai.
Ierosinājumu vidū ir ideja reducēt ES līdz līmenim, kad tā būtu tikai vienotais tirgus, un radīt «vairāku ātrumu» Eiropu, kurā līdzīgi domājošas valstis var īstenot savus plānus, pat ja citi tiem nepiekrīt.
Plāns jau izraisījis Austrumeiropas dalībvalstu pretestību, kas bažījas, ka tādi tradicionālie smagsvari kā Vācija un Francija atstums tās malā tādos jautājumos kā imigrācija.
Bijusi dzirdama arī nepatika par laika izvēli šo plānu publiskošanai tik neilgi pirms svarīgajām Nīderlandes, Francijas un Vācijas vēlēšanām.
Viens no Junkera plāna punktiem paredz ES valstīm iespējas integrēties dažādos ātrumos, dažām izvēloties sadarboties ciešāk tādos jautājumos kā eiro valūta un aizsardzība.
Cits punkts paredz koncentrēties uz ES vienotā tirgus pabeigšanu, šādi cenšoties darīt galu ekonomikas krīzēm, kas piemeklējušas eiro valūtu.
Citi scenāriji paredz ignorēt eiroskeptiķus un sekot pilnībā federalizētas Eiropas sapnim vai arī sekot amerikāņu modelim un fokusēties uz reducētu darbakārtību, atstājot mazāksvarīgos jautājumus dalībvalstu ziņā.
Nobeigumā Junkers ierosina saglabāt «status quo», ES valstīm tiecoties pēc lielākas vienotības, tomēr vienlaikus tas nozīmētu vairāk asu strīdu tādos jautājumos kā imigrācija.
Ref: 111.111.103.4795