Latvietis ir nedaudz pakļāvīgāks, šur tur alkatīgāks, nenovīdīgāks, iekšēji bailīgāks, izpatikt gribošs priekšniekam, naudas podam, vēl kaut kam. Arī nepastāvīgāks par saviem principiem. Arī politikā, tā intervijā Neatkarīgai Rīta Avīzei sacījis finanšu ministrs Andris Vilks.
Ministrs norāda, lai arī Igaunijā tāpat ir problēmas un nesaskaņas starp partijām, bet viņi spēj vienoties, piemēram, ka budžeta deficītam ir jābūt nullei, un to arī sasniedz.
«Viņu mentalitāte ir tāda, kas liek kopīgiem spēkiem sasniegt noteiktos mērķus. Tur godavīra statuss ir daudz augstāks nekā šeit. Ja ir grūti laiki, tur ļaudis tāpat paņurd, bet nezākā cilvēkus, kas nāk politikā un cenšas strādāt,» teic Vilks.
Viņš uzskata, ka ir jomas, kuras mums, metot kaunu pie malas, ir jāpārņem. «Krīze liek mums veikt plaša spektra reformas, jo mums ir mazāk naudas. Šim mērķim mums pietiks kaut vai paskatīties, kas notiek kaimiņos, kur ir eirozonas paraugvalsts Igaunija, valsts, kas nemelo. Kas savus mērķus sasniedz, kas ir uzticami partneri. Mūsu mērķis ir būt Baltijas valstu, Skandināvijas valstu grupā. Tas ir mūsu dabiskais centrtieces virziens,»tā ministrs.
Vilks atzīmē, ka latvieši savā mentalitātē gadsimtiem bijuši kā vācieši – krājuši, domājuši un pēc tam pirkuši. No 2003. gada mēs kļuvām kā amerikāņi, jo īpaši jaunā paaudze, ar pietiekami labām algām, ļoti labām izredzēm tikt pie algas pieauguma un bija iespēja bieži mainīt darbavietas. Finanšu ministrs uzskata, ka bija ļoti daudz vilinājumu, reklāmu, un mēs tikām ātri vien sabojāti. «Šo šķērdēšanos nevajadzēja pieļaut,» teic Vilks, norādot, ka tagad atkal pamazām kļūstam kā vācieši, pērkot mašīnu, dzīvokli vai citas preces, ļoti uzmanīgi domājam, kas būs rītdien. «Krīze ir laba mācība, kas liek cilvēkiem vairāk krāt,» tā ministrs.
mums visā jāmācās no igauņiem