Visā Latvijas teritorijā tiek atklāta dabas skaitīšana – Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu jeb dzīvotņu izplatības un kvalitātes apzināšana. Dabas skaitīšana ilgs līdz 2019.gada nogalei, un šajā laikā Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā eksperti veiks aizsargājamo biotopu pārbaudi gan valsts, gan privātajās zemēs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards norāda: «Tik vērienīga dabas vērtību apzināšana Latvijā notiek pirmo reizi. Tā skaidri parādīs, kādas dabas bagātības mums pieder, un sapratīsim, kā tās nepazaudēt. Mums ir pamats būt lepniem, mums ir sava valsts ar vairāk nekā 64 000 kvadrātkilometriem zemes, sava valoda, kultūra un unikālas dabas vērtības.»
Turpinot, viņš saka: «Dabas skaitīšanas kontekstā man ir patiess prieks godināt arī Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadi – apzinoties un nepazaudējot mūsu valsts dabas vērtības, tiek aizsākts nozīmīgs darbs pie kopīgas dāvanas veidošanas turpmākajām paaudzēm.»
Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks uzsver: «Daba ir pastāvējusi pirms cilvēka un visticamāk arī paliks pēc mums, taču cilvēks nevar pastāvēt bez dabas, jo tieši tās iedotais dzīvības kredīts – gaiss, ūdens, klimats – nodrošina mūsu dzīvību, veselību un arī labklājību. Dabas skaitīšana ir priekšnosacījums tam, lai mēs pieņemot tālredzīgus lēmumus, spētu salāgot dabas saglabāšanu ar tautsaimniecības attīstību, un Latvija līdzinātos tām valstīm, kur gan dabas teritoriju platība, gan arī sabiedrības labklājība ir ievērojami augstāka nekā pie mums.»
Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par Latvijas dabu, veikta sabiedriskās domas aptauja, kas atklāj, ka 94% iedzīvotāju Latvijas dabu uzskata par vērtību, kas ir saudzējama, bet 81% – par nacionālo lepnumu.
Tāpat lielākā sabiedrības daļa domā, ka valstij ir nepieciešams apzināt Latvijas dabas bagātības (81%) un piekrīt apgalvojumam, ka rūpes par dabu ir rūpes pašiem par sevi (83%). Savukārt apgalvojumam, ka Latvijas sabiedrība ir dabai draudzīga, piekrīt vien 8% aptaujāto respondentu, un par lielāko kaitējumu dabai atzīst tur izmestus atkritumus (45%) un mežu izciršanu (31%).
Ref: 225.000.103.1148