Melnais tirgus nav izdevīgs tāpēc, ka uzņēmēji zaudē naudu negodīgās konkurences dēļ. To saprotot, uzņēmēji paši palīdz cīņā ar pelēko ekonomiku, ar savu pieredzi dalās Igaunijas Valsts finanšu un stratēģijas departamenta padomnieks Svens Kirsipū un Finanšu ministrijas Uzņēmējdarbības politikas departamenta galvenā speciāliste Sorena Meiusa.
Speciālisti norāda, ka Igaunijai nav valsts plāna ēnu ekonomikas apkarošanai, ar to nodarbojas Nodokļu un muitas pārvaldes, kurām ir savs plāns un metodes, piebilstot, ka par to Igaunijas plašsaziņas līdzekļos plaši nerunā.
Tāpat Krispū un Meiusa uzskata, ka ir arī ļoti grūti iepriekš aprēķināt, cik naudas tiks iekasētas saistībā ar ieņēmumu dienesta darbību. «Tas ir arī iemesls, kāpēc mēs nevēlamies dienestam norādīt papildus iekasējamās naudas summas. Vēlāk ir grūti pateikt, vai pati pārvalde ar savu darbu nodrošinājusi papildu ienākumus vai arī pašas kompānijas sākušas maksāt vairāk, vai situācija ekonomikā nodrošinājusi papildu naudas ienākumus,» laikrakstam Latvijas Avīze teic Krispū.
Ārvalstu investori melno tirgu nekad nav nosaukuši par traucēkli savai darbībai, norāda Igaunijas finanšu departamenta pārstāvji. “Kad uzdod jautājumu par to, kas citu valstu investoriem traucē, tad parasti nosauc nodokļu sistēmu, konkrēti, augstās darbaspēka izmaksas,” norāda Meiusa.
igaunijā, atšķirībā no LV, varbūt uzņēmējiem ir stimuls to darīt…