Pensiju 2.līmeņa uzbūve kopumā ir ļoti līdzīga Baltijas valstīs. Neraugoties uz atsevišķām atšķirībām, ir iespējams veikt vispārējo ienesīguma rezultātu salīdzinājumu Baltijā, pauž Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.
Arefejs saka arī to, ka pēdējā laikā arvien biežāk tiek diskutēts, cik patiesībā Latvijas pensiju 2.līmenis ir ienesīgs un kā to ienesīgumu var uzlabot. Jau šobrīd Latvijā darbojas divdesmit pensiju 2.līmeņa plāni un to skaits tuvākajā laikā tikai pieaugs, pateicoties trīs jaunajiem pārvaldītājiem. Taču dažreiz ir ļoti noderīgi paskatīties, kā lietas notiek pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā.
Vairāk ar to, kas ir tradicionālie konservatīvie, sabalansētie un aktīvie plāni, skaidro eksperts:
«Kā redzams tabulā zemāk, konservatīvo plānu (ieguldījumi uzņēmumu akcijās nav atļauti) kategorijā visienesīgākie ir bijuši Latvijas plāni gan trīs, gan piecu, gan arī desmit gadu griezumā. To vidējais ienesīgums attiecīgi veidoja 2,1, 2,74 un 3,95 procentus gadā salīdzinājumā ar 1,53, 2,01 un 3,11 procentiem Igaunijā un 1,83, 2,57 un 3,32 procentiem Lietuvā.»
Sabalansētajiem plāniem (ieguldījumi uzņēmumi akcijās var veidot līdz 25 līdz 30% no kopējiem ieguldījumiem) līderos ir Lietuva ar sniegumu 4,75, 5,03 un 4,08 procentiem gadā trīs, piecos un desmit gados attiecīgi, kas ievērojami pārsniedz ienesīguma rezultātus Latvijā un Igaunijā, skaidro Arefjevs.
Turpinot, eksperts norāda, ka aktīvo plānu kategorijā (ieguldījumi uzņēmumu akcijās var veidot līdz 50% no kopējiem ieguldījumiem), kurā ir pārstāvēti Latvijas un Igaunijas pensiju plāni (Lietuvā tādu nav) rezultātu var uzskatīt par neizšķirtu jo trīs un piecos gados igauņu pensiju 2.līmenim ir nedaudz labāks rezultāts, taču desmit gadu griezumā Latvijas plāni ir uzrādījuši gan krietni labāku vidējo rezultātu, gan arī ienesīguma diapazons (t.i. no 2,54 līdz 4,22% gadā) ir daudz labvēlīgāks klientiem nekā Igaunijas pensiju 2.līmeņa snieguma intervāls (t.i. no 0,55 līdz 3,91% gadā).
Savukārt par agresīvajiem plāniem Arefejs saka, ka salīdzinot Baltijas pensiju 2.līmeņa ienesīguma rezultātus, kļūst acīmredzamas galvenās atšķirības pensiju 2.līmeņa plānu piedāvājumā. «Proti, Latvijā maksimālie atļautie ieguldījumi uzņēmumu akcijās veido 50% no plāna aktīviem, kamēr Igaunijā tas ir 75% un Lietuvā pat 100%. Tie ir tā saucamie agresīvie pensiju plāni, kas ir domāti gados jaunākiem dalībniekiem.»
Pēdējos trīs un piecos gados agresīvie plāni uzrādījuši daudz augstāku sniegumu nekā aktīvie, sabalansētie vai konservatīvie plāni, to ienesīgumam dažreiz pārsniedzot pat 10% gadā, min eksperts.
Turpinot, viņš pauž: «Ievērības vērts ir fakts, ka šo plānu desmit gadu ienesīgums ir samērā vājš un dažreiz atpaliek no pārējo plānu snieguma. Tas kopumā ir izskaidrojams ar to, ka desmit gadi ir pārāk īss periods, lai vērtētu šo plānu sniegumu. Tieši pirms desmit gadiem finanšu tirgi sasniedza augstāko punktu pirms sākās lielā finanšu krīze. Neizbēgami, tas atstāja negatīvu ietekmi uz šo plānu sniegumu.»
Vienlaikus atbildot uz jautājumu – Vai Latvijas klientiem ir vajadzīgi agresīvie plāni -, Arefejs paskaidro: «Kaut arī līdzšinējais ienesīgums negarantē līdzvērtīgu ienesīgumu nākotnē, balstoties uz datiem par notikumu attīstību finanšu tirgos pagātnē, var izdarīt secinājumu, ka agresīvie plāni var radīt pievienoto vērtību divdesmit gadu garumā un ilgāk. Starpperiodos ir iespējamas ļoti straujas negatīvas kapitāla vērtības izmaiņas, kas, pensiju pārvaldītājam, neveicot risku mazināšanas darbības, var sasniegt pat 50% no kopējā kapitāla.»
Tāpat tiek lēsts, ka daudzi pētījumi rāda, ka klienti mēdz izvēlēties riskantas ieguldījumu stratēģijas, redzot vilinošus pagātnes rezultātus. «Taču iestājoties korekcijai vai krīzei finanšu tirgos, lielākai daļai klientu psiholoģiski ir grūti pieņemt negatīvas kapitāla vērtības izmaiņas un tādēļ izvēle bieži vien tiek izdarīta par labu ieguldījumu stratēģijas maiņai pašā neizdevīgākā brīdī, faktiski radot lielus zaudējumus. Tādēļ pensiju 2.līmeņa plānu ieviešana ar šādu ieguldījumu stratēģiju prasa daudz nopietnāku pensiju pārvaldītāju, klientu un uzraudzības iestāžu iesaisti procesā,» komentē eksperts.
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, Latvijas pensiju 2.līmenī ir vairāk nekā astoņi simti tūkstoši dalībnieku, kuriem līdz pensionēšanās vecumam ir vismaz divdesmit gadu. Daļai no šiem klientiem agresīvie plāni, kas var ieguldīt uzņēmumu akcijās līdz 75 vai pat 100 procentiem no kopējiem ieguldījumiem, potenciāli varētu nodrošināt labāku sniegumu nekā esošie aktīvie plāni.
Ref: 225.000.103.1187