Latvijā histēriski un kampaņveidīgi iestājas kebabu laikmets

Krīzes laikos cilvēki vidēji par pusdienām gatavi izdot divus latus dienā, tāpēc ātrās ēdināšanas restorāni un izdevīgi pusdienu piedāvājumi šobrīd īpaši pieprasīti, savā pieredzē ar biznesa ziņu portālu BNN.LV dalās kebabu kafejnīcas Kebabs par latu īpašnieks Mārtiņš Šmits.

Kā Jums radās ideja par kebabu kafejnīcas izveidi?

Latvieši ir panikas cilvēki. Viņiem patīk taisīt biznesu kampaņveidīgi un mazliet histēriski. Sākumā visi veda preces uz Poliju, tad dzina no Vācijas mašīnas, tad būvēja un tirgoja nekustamos īpašumus… Šobrīd ir pienācis laiks ātrajām ēstuvēm. Recesijas apstākļos cilvēku vēlmes reducējas uz vienkāršām lietām – maizi un izklaidēm. Tālab es tirgoju kebabus, alu un pagrabstāvā man ir pingponga galds, pie kura apmeklētāji var izklaidējoties tās uzēstās kalorijas arī nodedzināt.

Kā Jūs raksturotu kebabu nozari Latvijā kā tādu, piemēram, kā skaidrotu situāciju, ka šo ēstuvju skaita pieaugums pēdējā gada laikā kļuvis tik liels?

Tirgū ir viens līderis, kas šajā nozarē darbojas jau gadus desmit. Un vēl ir 5 – 6 uzņēmumi, kas šajā jomā darbojas tikai pāris gadus. Daži no tiem pieder latviešiem, pārējie turkiem, ēģiptiešiem, libāniešiem.

Kāpēc tieši tagad? Arī 2005. gadā, cilvēki braukāja uz Berlīni un citām ārvalstu pilsētām, nogaršoja kebabus.

Kebab Fix šeit darbojas jau gadiem. Galvenokārt problēma ir izejvielās. Maize un gaļa – Latvijā joprojām neviens nepiedāvā gatavu kebabu gaļu. Zvanīju Ķekavas putnu fabrikai – viņi tā arī pateica – mūs tas neinteresē, pērc Polijā. Pitas maizi es pērku no Latvijā dzīvojoša ēģiptieša, kuram pieder beķereja. Turku doner maizi var nopirkt tikai Polijā vai Vācijā. Līdz ar to šāda biznesa uzsākšana prasa zināmu know-how un kontaktus.

Turkkebab īpašnieks kādā intervijā teicis: «Turki ir nedaudz traki cilvēki, tāpēc nebaidās uzsākt darbu, neatkarīgi no tā vai ir krīze». Kā Jūs šo komentētu?

Es nesen iepazinos ar kādu turku, kurš Rīgā ir atvēris striptīzbāru. Es pilnībā piekrītu Turkkebab īpašniekam.

Kā, tā saucamā, krīze ietekmē kababu tirdzniecības nozari? Pozitīvi? Negatīvi?

No vienas puses darbaspēks izmaksā lētāk, no otras – ir samazinājusies cilvēku pirktspēja, līdz ar to arī vidējā čeka vērtība. Cilvēks padomā, vai tiešām viņš grib dzert kafiju uz vietas, vai labāk to iedzers darbā «bez maksas». Bet tas jau attiecas uz nozari kopumā. Nedomāju,ka saistībā ar kebabiem tur ir kas īpašs.

Kas, Jūsuprāt, ir nepieciešams, lai iegūtu labas pozīcijas kebabu tirgū? Kas ir svarīgs (vieta, plašums, darbinieki)?

Daudz gaļas kebabā (smejas). Sabiedriskā ēdināšana ir sensitīva nozare. Ja cilvēkam kaut kas nepatiks vai negaršos, viņš ies citur.

Kā Jūs cīnāties ar konkurenci? Kas ir Jūsu «rozīnīte»?

Mūsu kebabi rada atkarību. Pozitīvā nozīmē.

Kā Jūs vērtētu esošo Latvijā kababu ēstuvju kvalitāti; viedokļu līmenī, ir dzirdēts, ka vairāki cilvēki min kvalitatīvu produktu trūkumu un ne pārāk veiksmīgu apkalpošanu?

Latvieši ir štruntīgi viesmīļi, tas tiesa. Viņi gaida darba dienas beigas ar drūmu sejas izteiksmi un bieži vien tiem pietrūkst common sense par visai pašsaprotamām lietām.

Vai izjūtat kvalificētu darbinieku trūkumu?

Parasti šādu darbu dara jaunieši – skolnieki, studenti. Algas nav lielas, līdz ar to arī attieksme pret darbu ir ļoti dažāda.

Vai varat padalīties arī ar skaitļiem? Kā zināms, Kebabs par latu atvēries novembrī? Kāda ir bijusi rentabilitāte? Cik ilgā laikā plānojat atpelnīt ieguldīto?

Man ir būtisks apgrozījums. Pozitīva rentabilitāte man ik dienas sākas no simtā apmeklētāja. Šobrīd arī notiek fluktuācijas ap šo nulles līniju, bet laikam kļūstot siltākam noteikti augs arī apgrozījums, būs arī velopiegādes utt.

Kādi ir būtiskākie šķēršļi, ar ko esat sastapies, veidojot uzņēmumu? Dzirdēju, vienu kebabnīcu Jums nācās pamest?

Radās domstarpības ar partneri. Man joprojām pieder puse šai uzņēmumā, iespējams, ka savas daļas pārdošu.

Kā Jūs vērtējat valdības atbalstu uzņēmējiem? Vai tieši otrādi – varbūt tā nav?

Mikrouzņēmumu programma palīdz ietaupīt uz nodokļu rēķina. Protams,ka esmu dzirdējis, ka dažās valstīs jaunus uzņēmumus ar nodokļiem kādu laiku neapliek. Tomēr mūsu ekonomiskajos apstākļos valsts acīmredzot to nevar atļauties.

Kādi ir Jūsu plāni nākotnē?

Nolikt šo uzņēmumu uz kājām un aizbraukt paskatīties, kas notiek Ķīnā.