Nebeidzamie attiecību jautājumi: Ko televīzijas raidījumi rāda sabiedrībai?

Šķiet, ka tēma par sieviešu un vīriešu attiecībām vienmēr būs aktuāla. To pierāda sabiedrībā joprojām milzum daudz valdošie stereotipi par dzimumu lomu sadalījumu. Turklāt aizvien aktuāls arī dzimumu diskriminācijas jautājums. Tāpat popularitāti nezaudē populārās kultūras radītie produkti, kuros apspēlēti nebeidzamie attiecību jautājumi. BNN piedāvā ielūkoties seksologa Artūra Šulca pārdomās par dzimumu lomu sadalījumu, juristes Ievas Brantes viedoklī, kādai jābūt mūsdienu sievietei un teātra kritiķes Zanes Radzobes paustajā viedoklī par popkultūras produktiem, ko patērē Latviešu sabiedrība.

Uzsākot sarunu ar seksologu Šulcu, viņš uzreiz atzīmē, ka pasaule kopumā šobrīd ir dinamiski mainīga un dzimumu stereotipi stipri mainās. «Dzimumu starpā ir ļoti daudz mainīgu stereotipu. Cilvēka fiziskā attīstība un juridiskais stāvoklis nebūt nenozīmē, ka indivīds ir pieaudzis,» uzskata Šulcs.

Reklāma:

Runājot par dzimumu sadalījumu, kā arī par to, kuram no dzimumiem pirmajam būtu jāsper solis attiecībās, seksologs saka, ka vispirms jāraugās uz to, kas ir indivīda apziņas telpā, cik cilvēks ir iestrēdzis kaut kādos priekšstatos un cik daudz cilvēks atļaujas iziet no tā laukā. Par piemēru minot, ka viens no populārākajiem stereotipiem ir tas, ka sieviete nedrīkst būt aktīva attiecību veidošanā.

Uzreiz jāatzīmē spilgts piemērs – juriste Ieva Brante. Viņa pamanāma jau vien sava spilgtā izskata dēļ. Viņai ir ugunīgi sprogaini mati, viņa ir aizrautīga sporta cienītāja, turklāt par sevi saka: «Esmu sieviete, kura zina, ko grib!»

Savu spilgto citātu viņa pamato: «Es savu vīru pirmā noskūpstīju, pirmā ievilku gultā un pirmā viņu bildināju.»

Sarunā ar Branti, viņa uzsver, ka ikvienai sievietei būtu jāzina, ko viņa grib, neklusējot, bet skaļi izsakot savas vēlmes. Viņa stāsta, ka tas, ka viņa bijusi iniciatore savu attiecību veidošanai, nav liedzis viņas vīrietim zaudēt viņa vīrietību.

Seksologs uzskata, ka juristes Brantes rīcība – bildināt savu vīru – bijis brīnišķīgs solis. «Kāpēc tikai vīrietis drīkstētu uzrunāt sievieti attiecību uzsākšanai vai ģimenes dibināšanai. Arī sievietes to var darīt, arī vīrietim ir patīkami, ka sieviete pavēsta, ka viņa vēlas šo vīrieti un ko viņa vēlas. Arī vīrietis gaida aktivitāti no sievietes puses, un, ja viņš to sagaida, tad tas abpusēji ir pozitīvi, jo abi dzimumi rada sev tīkamus resursus,» tā seksologs.

***

Vienlaikus Brante uzskata, ka daudzās sfērās joprojām pastāv dzimumu diskriminācija, jo īpaši darbā. «Par konkrētām nozarēm man noteikti būtu jāpadomā, taču uzreiz varu teikt, bieži vien par līdzvērtīgu darbu sieviete saņem mazāk nekā vīrietis. Varbūt ikdienā mēs to nejūtam tik izteikti, jo daļa sabiedrības ir vienkārši samierinājusies, pielāgojusies šai sistēmai.»

Turpinot, viņa saka: «Es domāju, ka nākotnē situācija par algu diskrimināciju varētu mainīties. Cik ilgā nākotnē, es nevaru pateikt, bet savu pārliecību es pamatoju ar to, ka ik dienas mainās sabiedrības uztvere par lietām. Mēs redzam, ka sievietes arvien vairāk uzņemas. Mums ir ļoti daudz stipru sieviešu, bet šeit ir arī galējības, es gribu teikt, ir ļoti stipras sievietes un ir ļoti vājas sievietes. Bieži vien mūsdienu sieviete dara tik daudz, ka vīrietim, iespējams, varētu šķist, ka mēs, aktīvās sievietes, atņemam vīrietim iespēju būt aktīvam klasiskā izpratnē.»

***

Kā attiecības tiek atainotas populārajā kultūrā?

«Manuprāt, ar populāro kultūru Latvijā attiecību kontekstā paliek arvien sarežģītāk, tā iemesla dēļ, ka lielākā daļa no produktiem, kurus mēs patērējam, ir veidoti, balstoties jau eksistējošās citu kultūru veidotos produktos,» atzīmē teātra kritiķe un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente Zane Radzobe.

Viņa atsauc atmiņā seriālu I Love Lucy, kas tika pārveidots un translēts arī Latvijā no 1999.gada. «Seriāls Sirdsmīļā Monika ļoti konceptuāli parāda sievietes un vīriešu attiecības. Uzreiz jāatzīmē, ka, protams, tam nav ne zinātniska pamatojuma, ne arī tas atspoguļo tā laika attiecību modeli Latvijā. Tas ir Amerikas Savienoto Valstu (ASV) 50-60 gados veidota seriāla pārnesums. Līdz ar to šajā gadījumā mēs skatāmies uz 50 – 60 gadu attiecību modeli ASV,» norāda Radzobe, piebilstot, ka, protams, var diskutēt, cik fundamentāli šīs vīriešu – sieviešu attiecības ir mainījušās.

«Ir vēl viens tāds piemērs, kas uzreiz man nāk prātā, redzot to, cik attiecības ir sarežģīts process un cik grūti to ir pasniegt kā produktu sabiedrībai, kurai ir dažāda vērtību sistēma un nacionālās iezīmes.» Eksperte min amerikāņu oriģinālseriālu Visi mīl Reimondu (Everybody Loves Raymond) un pēc tam adaptēto krievu versiju – Voroņini (Воронины).» Radzobe stāsta: «Es skatījos dokumentālo filmu par šī seriāla veidošanas procesu. Seriāla veidotāji dalījās pieredzē par to, kā filmējot krievu versijas pirmo sezonu, nācās saskarties ar dažādām problēmām, jo šīs divas ir ļoti atšķirīgās kultūras – krievi un amerikāņi. Abām šīm kultūrām ir pilnīgi dažāda izpratne par to, kas ir sieviete, par to, ko sieviete dara, kā arī par to, kas ir smieklīgi.»

Radzobe atzīmē, ka būtiska atšķirība šīm abām nacionalitātēm ir humora izjūta. Kas vienam šķiet smieklīgs, otram gluži pretēji. Tā arī esot bijusi viena no centrālajām problēmām, jo seriāla žanrs ir komēdija. Ja tas nešķiet smieklīgs, tātad projekts ir izgāzies, komentē Radzobe.

Docente atzīmē arī to, ka šī iemesla dēļ skatītājs neviļus tiek pakļauts paša produkta veidotāja priekšstatiem par to, kādām vajadzētu būt sieviešu un vīriešu attiecībām. «Turklāt ne vienmēr šis skatījums no veidotāja puses tiek precīzi noformulēts vai definēts iepriekš. Drīzāk tas ir impulsīvs lēmums.»

***

Jautājot Radzobei par popultūras produktiem, kuros atainoti dzimumu lomas modeļi, viņa atzīmē: «Es nedomāju, ka Latvijā kāds būtu ļoti iedziļinājies, kā vajadzētu, un kādas būtu tās labākās attiecības starp vīrieti un sievieti. Manuprāt, šovs Saimnieks meklē sievu, Lauku sēta utml., šķiet, interesanti Latvijas auditorijai tieši tā iemesla dēļ, ka vairāk atpoguļo mūsu dzīvi, mūsu valsts izpratni un realitāti.»

Juriste Brante Latvijas televīzijas produktus vērtē kritiski. «Manuprāt, kvalitātei, ko redzam televīzijā, ir jābūt ļoti augstai. Uzskatu, ka ir stipri jāpārdomā, ko pārraida un kāpēc. Tāpēc ir ļoti liela nozīme ne tikai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPL), bet arī mediju politikai. Ko mēs ar šiem raidījumiem, šoviem vēlamies dot sabiedrībai, kāds ir «sausais atlikums» tam, ko mēs redzam?» jautājumus uzdod Brante.

«Jautājums būtu, ko producenti vai veidotāji vēlas panākt ar raidījumiem, projektiem, šoviem? Vienkārši «truli» aizpildīt cilvēku laiku? Es negribu izcelt vienu vai otru raidījumu, es runāju par raidījumiem kopumā,» teic Brante, neslēpjot arī to, ka daži no Latvijā translētajiem produktiem viņā izraisa smīnu.

Arī seksologs, taujāts par to, kāds viedoklis ir par Latvijas raidījumiem, kuros tiek atainotas attiecības starp vīrieti un sievieti, norāda: «Ja mēs runājam par raidījuma korektumu, par cieņu pret abu dzimumu līdzvērtību, tad, manuprāt, raidījumos, kuru galvenā ideja ir veidot attiecības jeb palīdzēt atrast «otru pusīti», ir svarīgi, lai abu dzimumu intereses būtu ievērotas.»

Par piemēru viņš min: «Ja vienā sezonā vīrietis meklē sev partneri, izvēloties no vairākām sievietēm, tad otrā sezonā sievietei vajadzētu izvēlēties no vairākiem vīriešiem. Vai, piemēram, scenārijs būtu veidots tā, lai šo cilvēku skaits būtu līdzvērtīgs, jo tas parādītu abu dzimumu balansu attiecībās. Tas būtu korekti.»

Ref: 225.000.103.3121