Rīgas domes budžetā katru gadu aug izdevumi uzņēmumam Rīgas Satiksme. Pērn tie bija 86 miljoni eiro, šogad jau 108 miljonus eiro. Turklāt nestrādājošie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi bez maksas var braukt no 63 gadu vecuma, bet Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pensionāri – jau no 55 gadu vecuma. Rīgas domes vadība problēmu nesaskata, taču pamatot, kāpēc citu valstu pilsoņiem ir lielākas priekšrocības, nespēj, vēsta raidījums Nekā personīga.
Izdevumos iekļauta samaksa par pašvaldības piešķirtajām atlaidēm Rīgas sabiedriskajā transportā skolēniem, 75 gadu vecumu pārdzīvojušiem senioriem un citām pasažieru grupām. Atlaides dod arī nestrādājošajiem pensionāriem un ne tikai Latvijas.
Jānorāda, ka pilnu brauciena cenu Rīgas autobusos un trolejbusos maksā mazākā daļa rīdzinieku – pārējiem pilsētas vadība ir piešķīrusi atlaides. Lielākie ieguvēji ir Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pensionāri, jo viņiem iespēja nemaksāt par braucieniem ir jau no piecdesmit piecu gadu vecuma.
Rīgas domes saistošie noteikumi paredz, ka sabiedriskajā transportā 100% atlaide ir Rīgā deklarētajiem nestrādājošajiem vecuma pensionāriem, nešķirojot tos pēc pavalstniecības. Līdz ar to Rīgas Satiksme atlaidi piemēro arī tiem rīdziniekiem, kas uzrāda citās valstīs izdotas pensionāru apliecības.
Nekā personīga vēsta, ka Latvijas pilsoņi un nepilsoņi pensionāra statusu iegūst no 63 gadu un 3 mēnešu vecuma. Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi pensionējas ātrāk – sievietes no 55 gadiem, vīrieši no sešdesmit. Līdz ar to viņi tiesības braukt Rīgas sabiedriskajā transportā bez maksas iegūst trīs līdz astoņus gadus ātrāk, nekā Latvijas pilsoņi un nepilsoņi.
Rīgas satiksme preses sekretārs Viktors Zaķis raidījumam komentē: «Uz šo brīdi mums ir 61 399 nestrādājoši pensionāri, kas šādu status ir ieguvuši un atbilstoši šim statusam mēs varam paskatīties, cik daudz viņi ir braukājuši. Tas ir ļoti precīzs cipars, bet noapaļojot es teikšu, ka 24 miljonu reižu.»
Zaķim tika vaicāts: «Vai jūsuprāt tas ir taisnīgi, ka pensionāriem, kas ir Krievijas pilsoņi, atlaide sākas no 55 gadi sievietēm un 60 vīriešiem, bet Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem ir no 63,3?»
Viņš raidījuma žurnālistiem atbildēja: «Mēs neesam lēmumu pieņēmēji, mēs esam izpildītāji. Mēs balstāmies uz to, kādi ir Rīgas domes saistošie noteikumi. Noteikumi nosaka, to, ka šajā konkrētajā kategorijā jābūt diviem nosacījumiem. Pirmām kārtām viņam ir jābūt pensionāram, tur nav rakstīts, tur nav nekādi noteikumi vai viņš ir Latvijas, Krievijas, Vācijas, Zviedrijas un tā tālāk pensionārs, un otram kritērijam jābūt, ka viņš ir Rīgā deklarējies.»
Rīgas domē Nekā personīga nav izdevies uzzināt, vai pašvaldība ir vērtējusi šīs atšķirības, rēķinājusi, cik pilsētai izmaksās pēc Latvijas likumiem vēl darbaspējas vecumā esošo citvalstu pilsoņu pārvadāšana. Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā saka, pašvaldībai neesot tiesību šķirot pensionārus pēc pilsonības, ierobežot to valstu pavalstniekus, kas pensionējas ātrāk, nekā Latvijā noteikts.
Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs (Saskaņa) Vadims Baraņņiks raidījumam pauda: «Es domāju, ka Rīgas dome nevar tādā veidā šķirot pensionārus, vienus vai otrus, jo pa lielam visi pensionāri, kas legāli uzturas Latvijā, kuriem te ir personas kodi. Nav svarīgi vai tie ir Latvijas, Krievijas, Gruzijas, Ukrainas citu valstu pensionāri. Viņi te dzīvo, mums nav nekāda pamata viņus šķirot. Otra lieta – nodrošina arī izdienas pensionāriem. Te nav nekādas politikas, vispār. Te ir politiska pozīcija. Kas pastāv šobrīd Rīgas pašvaldībā.»
Savukārt pēc sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājas Olgas Veidiņas (Saskaņa) sarunas ar Nekā personīga žurnālistiem varēja noprast, ka Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pensionāri ir pelnījuši atlaides ātrāk, jo viņi ir īpaši nabadzīgi.
Veidiņa komentē: «Mēs esam demokrātiska valsts un tie vecie cilvēki, atvainojiet, viņi uz saviem pleciem iznesa visu Latvijas neatkarību. Gan ar Krievijas gan Latvijas pilsonību. Un viņi strādāja Latvijas labā. Nu neatņemsim tiem veciem un slimiem kaut kādas pēdējās iespējas normāli dzīvot. Viņiem jau tā viss ir atņemts, ar visiem nodokļiem, PVN un visu pārējo.»
Raidījumā vēsta, ka atbilstoši domes noteikumiem, tiesības uz atlaidēm ir arī tiem Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pensionāriem, kas Latvijā saņēmuši uzturēšanās atļaujas par ieguldījumiem īpašumos vai uzņēmumu kapitālā.
Nekā personīga lūguši Vediņu komentēt noteikumos rakstīto, uz ko viņa pauž: «Es uzskatu, ka tas ir taisnīgi cilvēkiem pensijas gados saņemt atlaidi un to vajadzēja darīt visā valstī. Jo viņi ir nopelnījuši un nav taisnīgi ņemt nost vēl nodokļus no viņu pensijas. Man ir nospļauties, vai viņš ir Krievijas vai viņš ir Latvijas.. Viņš ir nopelnījis savu pensiju un viņš ir strādājis šajā zemē. Es esmu demokrāte un man vienalga ir – latvietis, krievs, ebrejs, latgalietis, vācietis, somietis, viņš ir pensijā un viņš ir tiesīgs saņemt labumus. Atvainojiet, un nevajag cilvēkus dalīt. Kauns!»
Jāatzīmē, ka Vides un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) saka, «pašvaldībai nevar aizliegt noteikt atlaides dažādām personu grupām. Likumā ir tikai viens ierobežojums – nedrīkst noteikt atlaides tikai pēc viena kritērija – vai persona ir vai nav deklarējusies pašvaldībā.»
VARAM Pašvaldību pārraudzības nodaļas vadītāja Ludmila Ivanova raidījumam bilda: «Šeit nav nekāds pārkāpums saskaņā ar likumu, jo kritērijs ir ne tikai dzīves vietas deklarēšana, ir arī nestrādājošs pensionārs, ir arī pensionārs, un ir arī vecums. Līdz ar to, tā kā ministrija neizvērtē saistošos noteikumus no lietderības aspekta, ministrija izvērtē saistošos noteikumus no tā, vai atbilst augstāka ranga normatīvajam aktam, tad jāsaka, ka norma ir tiesiska un norma nav pretrunā normatīvo aktu prasībām.»
Raidījumā ziņo, ka ne Rīgas satiksmei, ne Rīgas domei neesot informācijas, cik daudz ir ārvalstu pilsoņu, atlaižu saņēmēju, kas nav sasnieguši Latvijā noteikto pensijas vecumu. Pēc Nekā personīga aplēsēm, šādu cilvēku varētu būt vairāki tūkstoši.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Rīgā pavisam deklarējušies 28 tūkstoši Krievijas pilsoņu un pāris tūkstoši ar Ukrainas un Baltkrievijas pasēm. Ekonomiskās krīzes laikā no 2008.gada līdz 2013 gadam strauji auga nepilsoņu skaits, kas pārgāja Krievijas pilsonībā. Tās pārsvarā bija 55 gadus vecas sievietes. Krievijas pilsonība nodrošināja iespēju saņemt Krievijas pensiju. Arī šobrīd liela daļa no tiem, kas izvēlas Krievijas pilsonību, ir pensijas vecuma cilvēki.
Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Santa Jonāte Nekā personīga paudusi: «2015 un 2016.gadā, piemēram, starp nepilsoņiem ievērojams skaits gandrīz vai puse no visiem cilvēkiem, kas ir vēlējušies iegūt citas valsts pilsonību, šajā gadījumā Krievijas pilsonību, ir vecumā no 55 gadiem.»
Ja 2010.gadā Krievijas pilsonībā pārgāja 5 763 nepilsoņi, tad 2015.gadā tādu bija 1 618, bet 2016.gadā 873. Visticamāk, tas ir saistīts ar Krievijas rubļa vērtības samazināšanos uz pusi, līdz ar to arī Krievijas piedāvātās pensijas ir divreiz mazākas.
Raidījuma žurnālisti min, ka, ja pieņem, ka nestrādājoša pensionāra atlaides saņem pieci tūkstoši Krievijas pilsoņu līdz Latvijā noteiktajam pensijas vecumam, tad Rīgas budžetam tas izmaksā 2,3 miljonus eiro gadā.
Arī citās pašvaldībās pensionāriem ir atlaides. Piemēram, Liepājā. Taču tur arī noteikts, ka uz 50% atlaidi var pretendēt tikai tāds pensionārs, kura ienākumi ir zem 300 eiro, vēsta raidījumā.
Ref: 225.000.103.2763
Nil! Tu karājoties cilpā balsē uz vienriteni!!!!!