Latvijas ekonomika šogad kopumā augs nedaudz lēnāk nekā 1.ceturksnī, taču pieaugums visdrīzāk sasniegs vismaz 4%, prognozē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis savās prognozēs ir nedaudz atturīgāks un paredz ekonomikas gada izaugsmi par 3,7%, ņemot vērā globālo ciklu un izteikti negatīvās tendences atsevišķos sektoros. Tikmēr Swedbank vecākās ekonomistes Agneses Bucenieces prognoze ekonomikas izaugsmei šogad ir vien 3%.
SEB makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīmē: «Par spīti satricinājumiem finanšu nozarē, nervozitāti globālo notikumu ietekmē, tai skaitā par starptautiskās tirdzniecības kariem, šī gada 1.ceturksnī Latvijas IKP ir audzis par 4,3%. Gada pirmajos mēnešos rūpniecības veikums bija labs – +3%. Tikmēr eksporta pieaugums pārsteidza – divos mēnešos +15%. Arī tirdzniecība «gāja no rokas», par ko liecina kāpums mazumtirdzniecībā par 5%. Tāpat nav šaubu par notiekošo būvniecības nozarē, kur iesācies izteikts buma periods – +35%. Arī pārējos pakalpojumu sektoros sagaidāms veselīgs kāpums.»
Gašpuitis uzsver, ka turpmāko ceturkšņu veikumu ietekmēs globālie procesi, jo īpaši eirozonā. «Janvārī ekonomikas noskaņojums sasniedza augstāko līmeni pēckrīzes periodā. Kaut vēlāk mazinājās, tas joprojām ir pietiekami augsts. Līdzīga virzība vērojama OECD ekonomikas izaugsmes norādes indeksam, kas, kaut arī krities, norāda uz stabilu izaugsmi šogad. Līdz ar to ārējie apstākļi solās būt labvēlīgi, kaut ģeopolitiskie un tirdzniecības karu riski saglabājas.»
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists arī norāda uz šī gada sākumā saglabāto pērn uzņemto straujo tempu. «Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 1.ceturksnī gada griezumā saskaņā ar ātro (provizorisko) novērtējumu bija 4,3%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos (kas ņem vērā darbadienu skaita atšķirības): 5,2%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomika augusi par 1,7%. Sezonāli izlīdzinātais pieaugums gan ceturkšņa, gan gada griezumā ir otrs straujākais vismaz sešu gadu laikā. Iespējams, ka Latvijas ekonomika šogad kopumā augs nedaudz lēnāk nekā 1.ceturksnī, taču visdrīzāk vismaz par 4%.»
Par tik pozitīvu prognozi tikmēr nav pārliecināts SEB eksperts. Viņaprāt, pērn, ekonomikai uzrādot pieaugumu 4,5%, tā sasniedza izaugsmes augstāko punktu un, sagaidāms, ka pieauguma temps pakāpeniski palēnināsies. «Ņemot vērā globālo ciklu un izteikti negatīvās tendences atsevišķos sektoros, šā gada izaugsmes prognoze ir 3,7%,» atzīmē Gašpuitis.
Piesardzīgāka prognoze ir arī Swedbank vecākajai ekonomistei Agnesei Buceniecei: «Gaidāms, ka arī nākamajos ceturkšņos vietējā ekonomika būs gana spēcīga, lai tiktu galā ar nerezidentu segmenta banku biznesa sarukumu. Swedbank prognoze ekonomikas izaugsmei šogad ir 3%. Ņemot vērā spēcīgo gada sākumu, 3% ir ļoti piesardzīga prognoze, bet pašlaik to saglabājam – nerezidentu noguldījumu mazināšanās turpināsies, importam būtu jāaug straujāk nekā gada sākumā, ņemot vērā būvniecības un investīciju aktivitātes pieaugumu, izaugsmes temps kļūs lēnāks galvenajos eksporta tirgos, kam kopumā Latvijas IKP izaugsmes temps turpmākajos ceturkšņos būtu jāpalēnina.»
Gan Swedbankas, gan Luminor eksperti uzsvēruši straujo būvniecības kāpumu. Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece atzīmē: «Straujais kāpums būvniecībā ir pārspējis iepriekšējā gada sniegumu un liecina par spēju investīciju kāpumu. To veicina gan ES fondu projektu īstenošana, gan augstā jaudu noslodze, gan arī dažādu iepirkumu centru/veikalu un biroju būvniecība. Izskatās, ka šī gada sākumā ļoti straujais pieaugums būvniecībā ir vairāk nekā kompensējis nerezidentu segmenta banku biznesa sarukumu.»
Tikmēr Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš piebilst: «Populārs ir priekšstats, ka celtniecība ir gandrīz pilnīgi atkarīga no ES fondiem. To nozīme tiešām ir liela, taču nevajadzētu pārspīlēt. Viens no nozares vadošajiem uzņēmumiem Merks trešdien, 2.maijā, pavēstīja par saviem pērnā gada rezultātiem, piebilstot, ka tā pasūtījumu portfeli pēdējos 16 mēnešos papildinājuši 178 miljonus eiro vērti projekti. Šī summa vairāk nekā divkārt pārsniedz uzņēmuma ļoti strauji (par 68%) augošo pērnā gada apgrozījumu. Turklāt 99% no tā veido privātā sektora pasūtījumi.»
Apgrozījuma kritumu ostu un dzelzceļa nozarē atzīmē gan SEB, gan Luminor eksperts, norādot, ka tam, ko varētu saukt par «tradicionālo» tranzītu jeb izejvielu pārvadāšanu no austrumiem uz rietumiem vairs nav tādas lomas ekonomikā kā kādreiz. «Tranzīts vairs nav dominējošs pat transporta pakalpojumu eksportā, nerunājot par nozari kopumā. Aviācijas un autopārvadājumu eksports pērn bija 1,311 miljardi eiro, kamēr ostu un dzelzceļa pārvadājumu eksports — 711 miljoni eiro. Šogad šī attiecība jau būs vairāk nekā divkārša,» uzskata Strautiņš. Arī Gašpuitis norāda uz kritumu ostu (–18,2%) un dzelzceļa (–15,4%) kravu apgrozījumā. «Sagaidāms, ka apgrozījuma kritums šogad turpināsies,» tā Gašpuitis.
Abi ekonomisti ir vienisprāt, ka, pateicoties situācijai darba tirgū un algu kāpumam, valdīs labvēlīga augsne tālākam patēriņa pieaugumam. Strautiņš prognozē, ka mazumtirdzniecība un citas patēriņa nozares arī šogad kopumā augs līdzīgā tempā. Vienlaikus viņš norāda, ka «valsts budžetā ieņēmumi pirmajā ceturksnī auguši straujāk par izdevumiem – tātad acumirklīgā fiskālās politikas ietekme ir bijusi drīzāk ekonomiku bremzējoša».
«Nedaudz vājāks par gaidīto 1.ceturksnī ir pievienotās vērtības kāpums rūpniecībā jeb 3%. Diezgan līdzīgs varētu būt temps turpmākajos ceturkšņos, par spīti ievērojami ātrākai apstrādes rūpniecības attīstībai, jo enerģētikā šogad gaidāms apjomu sarukums, kas būs kā atbalss pērnā gada laimes plūdiem,» tā Strautiņš.