Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu galotņu sanāksmē būtiskākais pavērsiens abu valstu attiecībās ir ASV amatpersonu dalītā attieksme pret Krievijas jaukšanos ASV vēlēšanu norisē. Vašingtona apsūdzējusi Krievijas pilsoņus kiberuzbrukumos ASV amatpersonām, tomēr ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) paudis ticību Krievijas kolēģa Vladimira Putina paustajam noliegumam.
Kā otrdien, 17.jūlijā, vēsta amerikāņu ziņu aģentūra Associated Press, pirmdienas, 16.jūlija, divpusējā galotņu sanāksme Helsinkos noslēgusies ar abu prezidentu kopīgu preses konferenci, kur Tramps izvairījies no asumiem ar Krieviju un norādījis, ka nesaskata Maskavas roku 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās.
«Man ir liela pārliecība par maniem izlūkošanas cilvēkiem, bet es jums sacīšu, ka prezidents Putins šodien pauda noliegumu un darīja to ārkārtīgi stingri un spēcīgi. Viņš vienkārši teica, ka tā nebija Krievija. Es teikšu tā – neredzu nevienu iemeslu, kādēļ tā būtu bijusi [Krievija – BNN],» skaidrojis ASV prezidents.
Putins pēc galotņu sanāksmes sniedzis interviju amerikāņu telekanālam Fox News Channel, kur vērtējis, ka sanāksmē iezīmējies atpakaļceļš no Rietumvalstu centieniem starptautiski izolēt Krieviju.
«Jūs paši redzat, ka šie centieni ir cietuši neveiksmi un ka tiem arī nebija lemts izdoties,» tā Krievijas prezidents.
BNN iepriekš vēstīja, ka ASV valdība tomēr ir uzsvērusi, ka neatzīs Krimas pussalas pievienošanu Krievijai.
«Mēs neatzīstam Krievijas mēģinājumu anektēt Krimu. Mēs (..) tam nepiekrītam, un sankcijas Krievijai paliks spēkā, līdz Krievija atdos pussalu Ukrainai,» žurnālistiem jūlija sākumā norādījusi Baltā nama preses sekretāre Sāra Sandersa (Sarah Sunders).
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas Rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.