Aizvadītajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 7 912 cilvēkiem, kas ir vairāk nekā 2009. gadā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits šī faktora dēļ saruka par 4 700 cilvēkiem.
2010. gadā no 68 valstīm uz dzīvi Latvijā ieradās 2 790 cilvēki (par 3,8% vairāk, salīdzinot ar 2009. gadu), bet uz pastāvīgu dzīvi 86 pasaules valstīs devās 10,7 tūkst. cilvēku (par 44,9% vairāk nekā 2009. gadā). 49% imigrantu ieradās no Eiropas Savienības valstīm (2009. gadā – 55%), savukārt emigrēja uz tām – 66% (2009. gadā – 56%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Valstis, uz kurām visvairāk emigrēja Latvijas iedzīvotāji, joprojām bija Lielbritānija (2,9 tūkst.), Krievija (1,6 tūkst.) un Īrija (1,1 tūkst) Emigrācija uz Lielbritāniju palielinājās – 2,2 reizes, uz Dāniju – 2,1, uz ASV – 2 reizes, uz Īriju – 1,9 reizes, uz Franciju – 1,6 reizes.
No 2010. gada starptautiskajiem migrantiem Latvijas pilsonība bija 68% aizbraucēju un 24% iebraucēju. Imigrantu vidū pārsvarā bija vīrieši – 52,8%, bet emigrantu vairākums bija sievietes – 54,2%.
Analizējot 2010. gada datus par starptautisko migrantu ģimenes stāvokli, redzams, ka gan imigrantu, gan emigrantu vidū vislielākais bija neprecējušos īpatsvars, attiecīgi 53,0% un 53,6%. Precēto personu īpatsvars imigrantu vidū bija 33,0%, bet emigrantu vidū – 33,1%.
Turpretī darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū emigrantu bija 5 reizes vairāk nekā imigrantu, pensijas vecuma iedzīvotāju vidū emigrantu skaits 1,8 reizes pārsniedza imigrantu skaitu. Salīdzinoši lielais bērnu īpatsvars imigrantu vidū lielā mērā izskaidrojams ar ārvalstīs dzimušo bērnu deklarēšanu vecāku dzīvesvietā Latvijā.
Analizējot valsts iekšējo iedzīvotāju migrāciju Latvijā, redzams, ka 2010. gadā pastāvīgo dzīvesvietu no vienas administratīvās teritorijas uz citu mainīja 38,1 tūkstotis cilvēku, jeb par 1,9 tūkstošiem cilvēku mazāk nekā 2009. gadā. Joprojām saglabājas iekšējās migrācijas tendence pārcelties uz dzīvi valsts galvaspilsētā un Pierīgas reģionā – 2010. gadā uz dzīvi Rīgā ieradās 8,2 tūkstoši, Pierīgas statistiskajā reģionā – 11,1 tūkstotis cilvēku. Turpinās tendence rīdziniekiem pārcelties dzīvot Pierīgas reģionā (2009. gadā – 5,8 tūkstoši cilvēku). Kopējais iekšējās iedzīvotāju migrācijas saldo ar plus zīmi 2010. gadā bija tikai Pierīgas statistiskajā reģionā (2141 cilvēks), kā arī dažās republikas pilsētās: Jūrmalā (380 cilvēki), Valmierā (23), Daugavpilī (22) un Ventspilī (14).
Tā jau tas cipars neliekas liels, bet nu salīdzinot ar pagājušo gadu gandrīz dubultojies un liekas jau ka turpinās tikai pieaugt:(
Es nekur nebraukšu!
nu, nu, neticu, ka tik maz. reāli tas droši vie ir desmitkārt lielāks